Palasīju interviju ar filmas Dogville veidotāju Larsu fon Trīru.
Citāts
Ja vēlos piedzīvot spēcīgas izjūtas, es pusstundu skatos Tarkovska «Solaris» — tas sasilda manu sirdi.
Savukārt tulkotājs Dmitrijs Pučkovs jeb Goblins vairākkārt ir izteicies apmēram tādā garā, ka pseidorežisori, piemēram, Tarkovskis, esot piegriezušies ar savu elitāro kino estētiskiem pediņiem. Kā raksturīgu piemēru viņš minēja "Solaris".
Paradokss ir tāds, ka fon Trīra "Dogville" pašam Goblinam patīk. Bet Trīram patīk "Solaris".
Secinājums ir šāds: elitārajiem režisoriem jāuzņem kino režisoriem — estētiskiem pediņiem, kuri savukārt uzņems filmas domājošajām masām un vienkāršākiem režisoriem, kas uzņem lētu košļeni proletariātam un lopiem. Atcerējos, ka šajā ainā lieliski iederas vēl kāds fakts — Goblins uzņem filmu ar darba nosaukumu "Zombiji asiņainā trakumā". Sanāk tieši pēc trešā punkta.
Bet "Lopi" — tas ir Goblina terminoloģijā; es pats nevienu par lopu nesaucu, izņemot īstus lopus, kuru pasaulē ir daudz mazāk nekā estētisku pediņu.
Sevi pieskaitu kaut kam pa vidu starp domājošajām masām un proletariātu, jo līdz sapuvušam inteliģentam, kur nu vēl glamūrīgam japijam, man galīgi nevelk.