No karstvīna līdz slēgtai alai
Nīderlandē ir tradīcija brīvdienās rīkot Ziemassvētku tirdziņus, kas laikam jau nokopēta no Vācijas. Pat paši vietējie saka, ka Vācijā tirdziņi ir labāki, un brauc uz turieni. Bet mums pietiek arī ar vietējo. Nākamajā dienā vakarā mēs savācām vēl vienu draudzeni un laidām uz vienu no tādiem. Tas bija ļoti mīlīgi: būdiņas, dejas, karstvīns, ko viņi te sauc, tradicionālie vietējie ēdieni – kroketes, un, protams, desiņas ar štovētiem kāpostiem. Mums uzreiz tā pacēlās Ziemassvētku gara līmenis, ka mēs pat iešāvām karstvīnu kādā trokšņainā krogā.
Aizlaidām uz citu pilsētu, kur ir liela ala, kurā arī it kā svin, bet alā netikām, jau aizmirsu, kāpēc. It kā bija ciet, jo pašā pilsētas centrā tieši notika karnevāla gājiens. Tam mēs uzmetām aci tikai garāmejot, jo gribējās ēst, un mēs meklējām, ko varētu ierīt. Visi restūži bija norezervēti līdz pēdējam, un beigās mēs nolocījām ceptas sēnītes un kroketes no koka pagaidu būdiņas.
Laiku pavadījām brīnišķīgi, un es priecājos, ka atbraucu, lai gan atpakaļ uz lidostu tikt bija baigais čakars.
