Es lūk neticu absolūtās gaumes jēdzienam. Man šķiet, ka aktīvu snobiski noskaņotu pilsoņu grupas nikni metas virsū citādi domājošajiem un spārda viņus sev par prieku. Ja tas ir tiesa, vienam cilvēkam nav tiesību kritizēt to, ko mīl cits, un ar sparu propagandēt savus mīļākos kreatīvus. Varbūt vienīgi pasniegt platīti ar vārdiem: "Paklausies brīvajā laikā, varbūt iepatiksies".
Bet man tas galīgi nerullē divu iemeslu dēļ:
1) Lielākā daļa manu paziņu klausās baigo mēslu, pareizāk sakot, pat nepievērš uzmanību tam, kas skan fonā. Plus ir pārliecināti, ka kaut kāds "matrikss" - ir pilns ar lielisku filozofiju, vispār kino un jo īpaši oriģināla sižeta virsotne.
Protams, matrikss - neslikts kino, un fona mūziciņa (WARNING! MUZAK!) atslābina un palīdz cilvēkiem dzīvot. Bet izturēt tādus biedrus nesanāk, es mūždien, lamādamies un spļaudīdamies, mēģinu viņiem ielikt smadzenes vietā. Bet pēc tam jūtos vainīgs, jo daži no šiem cilvēkiem daudzējādā ziņā ir labāki par mani, un man nav tiesību viņus mācīt.
2) Piebesījuši mūsdienu indie-roka, 60., 70. gadu rok'n'rola vai džeza cienītāji. Tāda sajūta, ka tā ir Visu Laiku Un Tautu Galvenā Mūzika bez ierunām, visa pārējā - pārpratums, bet mūsdienīgā, piemēram, elektronika, vispār nav pieminēšanas vērta. Atliek tikai paskatīties uz krievvalodīgajiem saitiem, kas veltīti mūzikai, un uzreiz viss kļūst skaidrs. Bet ŽŽ vispār ir šādas sērgas perēklis.
Starp citu, kā klasisku piemēru var minēt . Te daži apgalvo, ka tās ir nevainīgas izklaides. Tomēr visur ir redzams, ka dalībnieki acīmredzami atbalsta ideju par savas gaumes elitārismu un izsmalcinātību, lai arī jokojot. Lūk, piemēram frāzīte: "kāpēc gan vēl mēs vācām 8 foršus melomānus". Kļūst skaidrs, dalībnieki izvēlējušies eksotisku veidu ļauni paņirgāties, plus atrast sev līdzīgos, pēc Goblina izteiciena, "estetizējošos pidrilas".
Bet pūļiem tautas, kas metušies postēt savus sarakstus, acīmredzami ir vienalga, ko teiks dalībnieki, tauta grib saskarsmi, uzmanību, un arī interesanti atcerēties, ko tu mīli visvairāk.
Tomēr, sanāk ne visai smuki - cilvēki brīvprātīgi iet tur, kur viņus apdirš, turklāt nereti bez iemesla. Ar šo beidzot pielikšu punktu šai nodrāztajai tēmai.