Pagājusī trešdiena izvērtās ārkārtīgi interesanta. Mēs kārtojām vienkārši drausmīgu eksāmenu, kura priekšā nobāl visas mūsu iepriekšējās mocības. Manā atmiņā pa īstam baisu priekšmetu, kas līdzinātos šim, ir bijis tikai divi: mākslīgais intelekts(2 eksāmeni) un datubāzes(2 vai 3 eksāmeni). Datubāzēs es visos gadījumos ar lielu piepūli dabūju automātu, bet ar artificial intelligence izdevās tikt galā, taču minimālā līmenī. Pēdējo eksi par AI maģistratūrā es noliku uz sev rekordi zemu atzīmi - 41 .
Bet es par to nekaunos, jo pat tā, ar mokām, es iekļuvu 1/7 labāko studentu vidū un saņēmu stipendiju.
Priekšmets, par kuru tagad tiek stāstīts, saucas Prasību inženierija, tas ir, prasību inženierija. Tajā runa ir par informācijas ievākšanu un analizēšanu no programmatūras projekta pasūtītāja ar mērķi izstrādāt diezgan stingrus kritērijus katram gala produkta elementam, kurus sauc par programmatūras prasībām.
Gada laikā mēs apguvām dažādas pieejas prasību ievākšanai un teorētiski mums bija jāizpilda 11 laboratorijas darbi. Es izpildīju deviņus, kas ir ļoti pat neslikti, jo vairums izpildīja divus trīs. Un te sākas pats interesantākais. Teorētiski, pēc šo darbu rezultātiem, man pie eksāmena nāk klāt gandrīz 4 papildus balles. Tas ir, pat ja es nolikšu eksāmenu šausmīgi, labas mani izvilks. Kā izrādījās, bija ļoti naivi tā domāt. Praktisko darbu rezultāts tiek pieskaitīts eksāmena rezultātam tikai tad, ja eksāmens ir nolikts uz atzīmi 5 un augstāk! Sanāk, ka, ja es nolieku eksāmenu uz 4, tad tā arī palikšu ar šo nelabo atzīmi. Bet ja uz 5 - uzreiz saņemšu gala 8 vai 9. Sava perversa loģika tajā ir, taču diezgan dīvaina. Būtu vēl saprotams, ja tevi sūtītu ratā ar nesekmīgu (1, 2 vai 3). Bet, redzams, šāds sadistisks uzmetiens ir daudz izsmalcinātāks un interesantāks.
Pats eksāmens atgādināja ekzekūciju:
- Kā jau tika solīts konsultācijā, katrs jautājums bija nevis par vienu tēmu, bet uzreiz par visām. Jā, arī tā gadās. Iespējams, humanitārajās zinātnēs tā ir norma, bet ne tehniskajās.
- Tas ilga 4 stundas no vietas bez tiesībām iziet no auditorijas. Pareizāk sakot, šīs tiesības vajadzēja atrunāt atsevišķi dienu pirms eksāmena.
- Uzdevumu diktēja mutiski, bez mikrofona, milzīgā auditorijā, un zinātnei nezināmā valodā, tas ir, latviešu. Vēl joprojām nevaru pierast, ka mācos un runāju latviski. Drīzāk, jo tālāk, jo vairāk atradinos.
- Uzdevums bija diezgan izplūdis un mazsaprotams, īpaši praktiskajā daļā. Beigās diagrammas man vispār sanāca kaut kāda karikatūra par RTU studiju procesu.
Rezultātā, iespaidu mēs guvām neizdzēšamu. Studenti izgāja apskaidroti, vienā mirklī apjautuši Programmēšanas Dao patiesības. Cik gan tālu tas ir no pēdējā naktī gatavojušās sliņķa banālajām izjūtām! Pat labākie prāti bija satriekti. Notika vērtību pārvērtēšana, pārsteiguma līmenis pārsniedza "OPBP2". Es nekad nebiju redzējis, ka visi četri zinošākie cilvēki grupā būtu izsisti no sliedēm, bet šoreiz tā notika.
Secinājums tāds - pirms izlaiduma mums nolēma pēdējo reizi parādīt, kas ir īsts eksāmens un īstas studijas RTU. Ja mēs to noliksim ar pirmo reizi, tas būs neticami. Bet ja es to nolikšu uz 5, tas ir, 5+3=8, tad laikam beigšu tik viennozīmīgi apgalvot, ka pasaule ir loģiska. Es noticēšu brīnumam, jo nekas cits šeit palīdzēt nespēj.
1 Latvijā ir 10 ballu sistēma, 4 - minimālā sekmīgā atzīme.
2 OPBP = ohujeķ, nu prosto bļa pizģecP.S. Rezultāts būs pirmdien. Pēc eksāmena arī bija daudz kā interesanta, bet par to citreiz.