Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Vot bļe

Man ar regularitāti reizi divās nedēļās gribas izbļaut visai pasaulei, cik gan man dzīvē viss ir hujovi un kāds drīz iestāsies pizģecs. Bet es noturos. Priekš kam piesārņot infosfēru? Un pēc tam vēlme pāriet. Līdz nākamajai krīzei.
A varbūt izdzēst žurnālu? Atjaunošu pēc pāris dienām. Tagad tas ir modē, ja? Un visi uzreiz sāks just līdzi. Jautās: "Kas par lietu? Kas noticis? Tev viss kārtībā?" . 
Uzreiz kļūs priecīgi ap sirdi. Sapratīsi, ka cilvēkiem neesi vienaldzīgs. Vai arī otrādi - ka cilvēkiem uz tevi uzdirst, atšķirībā no lietotāja X. Un iegrimsi vēl dziļāk bēdu dzelmē. Tikai no tā nožēlojamā fakta vien, ka neesi līderis tarakānu skriešanās sacīkstēs.
Bet tas taču tavas problēmas ņihuja neatrisinās, vai ne?