Svētdien braucām uz aktīvās atpūtas parku "Meža kaķis", t.i., "Meža Kaķis".
Komanda pilnā sastāvā
Izklaides būtība parkā ir šāda. Starp kokiem ir novilktas tērauda un virvju troses, pie kurām ir piestiprināti dažādi šķēršļi tīklu, tarzānu, virvēs iekārtu pakāpienu, tauvu veidā, pa kuriem jāpārvietojas, tēlojot cirka mākslinieku. Kokos ir izveidotas platformas, kurās tu nokļūsti, pabeidzot šķērsli. Kopumā parkā ir četras trases, kas atšķiras pēc grūtības pakāpes - zaļā, zilā, sarkanā un melnā. Zaļajā trasē visi šķēršļi ir ļoti vienkārši un atrodas 2-3 metru augstumā. Bet, tuvojoties melnajai, izklaide pārvēršas teju par specvienību treniņu poligonu, kas atrodas 15 metru augstumā. Un mēs kā tādi trakie vēl par savu naudu tur līdām, hehe. Maksā šāda izklaide 17$ par 3 stundām, bet, ja aizkavēsies, neviens tevi ārā nedzīs. Šķiet, cenā pat ir iekļauta veselības apdrošināšana.
Vieta bērniem un zaķpastalām
Viss sākas ar drošinājuma izsniegšanu, kas ir trīs savienotas siksnas - divas ap kājām un viena - ap rumpi. Pie siksnām ir piesieti divi karabīņu slēdži un viens bloks ar ritentiņu, kas paredzēts nobraucienam pa trosi. Turklāt vēl iedod krāsainā gumijā iemērktus cimdus, lai apmeklētāji nenoberztu rokas līdz asinīm. Neskatoties uz gumiju, cimdi apmeklējuma beigās pārvēršas par lupatu, un tāpēc ir loģiski, ka tie nav jāatdod atpakaļ.
Treniņu posms
Iepriekš minēto atribūtu saņemšana var ieilgt diezgan pamatīgās rindas dēļ (vīkends, ko padarīsi). Pēc tam, kad ir saņemta "zaļā gaisma" doties tālāk, instruktors parāda, kā pareizi lietot aprīkojumu. Noteikumi ir vienkārši un to ir tikai daži, bet vienu es tomēr nesapratu, jo stāstīja latviski. Tomēr mani ātri vien izlaboja.
Ready to go
Noteikumi ir šādi: 1) Drošības karabīni drīkst pieāķēt tikai pie sarkanās troses vai zelta gredzena. 2) Vienai no karabīnēm vienmēr jābūt piesprādzētai. Pabeidzi vienu šķērsli - noņēmi vienu karabīni no jostas, piesprādzēji pie drošības troses uz platformas. Noņēmi otro karabīni no iepriekšējā šķēršļa drošības troses, pievienoji to nākamā šķēršļa drošības trosei. Tādā veidā tu vienmēr esi piesprādzēts, un ļaunākais, kas ar tevi var notikt - sastiepums vai zilums. 3) Bloku ar ritentiņu braukšanai pa trosi drīkst pieāķēt tikai pie zelta troses, kas paredzēta tieši tam. (Šis punkts ne vienmēr tiek ievērots, bet par to vēlāk) 4) Uz šķēršļa vienlaicīgi drīkst atrasties tikai 1 cilvēks, uz platformas ap koku - divi. Jāsaka, ka visas drošības troses ir no tērauda, un pēc skata var pilnīgi mierīgi izturēt vairākas tonnas, kas ir labi, jo pie dinamiskās slodzes (proti, akrobāta rumpim krītot uz leju) spēks var pieaugt 10 reizes.
Zaļās trases sākums
Jāsaka, ka es sveru 110 kg pie 178 cm auguma, un vispār mana fiziskā forma ir tālu no ideālas. Tāpēc es nedaudz raustījos demonstrēt akrobātikas brīnumus, un nolēmu sākumā novērtēt, cik sarežģītas ir trases, un kurās man labāk nelīst. Tomēr vēlāk izrādījās, ka to man neviens neprasīja - mani draugi automātiski pieņēma, ka es rikšošu viņiem nopakaļ kā sportists. Es arī rikšoju, kur gan liksies. Bet par visu pēc kārtas. Parkā "Meža kaķis" es pirmo reizi nopriecājos par savu mazo fotoaparātu - nevienu citu tur vienkārši nepaņemsi līdzi. Tiesa, man nācās to ložmetēja tempā vilkt ārā un slēpt, bet tie jau ir pieņemami blakusefekti. Bet kas gan mani nemaz neiepriecināja - tā ir bilžu kvalitāte. Taču tas nav pirmo reizi.
Rotaļu šķērslis
Pirmā trase - zaļā, to var iziet pat kādu 7 gadus vecs bērns, tik ļoti tur viss ir vienkārši. Starp citu, skatāmies uz foto. Uz tās jūties kā pastaigā, un arī spēka sākumā ir atliku likām.
Aleksejs cīņai ar grūtībām gatavs kā nekad
Ej, kā pa asfaltu
Rotaļu šķēršļi aizmugurē, priekšā īstie
Otrā trase - zilā, jau daudz interesantāka, bet tajā es devos bez šaubīšanās, jo zaļā bija nu pārāk viegla.
Smieklīgs tiltiņš, bet bez rokām nepāriet
Uūū, bet lejā nemaz nav tik zemu
No pirmās personas
Basketbolisti var arī bez rokām
Šis ir Kaķu kalns, kur atrodas parks
Uūū, bet priekšā ta bezdibenis
Zilās trases iekarotāji. Alekseja apņēmība kļuvusi vēl stingrāka.
Pēc zilās trases jūti vieglu spriedzes piegaršu un nelielu satraukumu no augstuma. Tomēr bez jebkādām šaubām un domāšanas mēs metāmies uz sarkano trasi. Taču ātri vien aplauzāmies, jo tur bija mežonīga drūzma un rinda uz minūtēm 20. Bet viss jau notiek uz labu - pirms sarkanās trases atpūta ļoti pat noderēja, jo tajā ir pārītis patiešām saspringtu atrakciju, vismaz jūsu padevīgajam kalpam
Tā drošības trose ir piesieta pie karabīnes. Kāds tas ir mezgls - pagaidām neteikšu.
Valeričs vienmēr ir galants pret dāmām - īsts bruņinieks
Aizsūtīja dāmu lidojumā - un laimīgs
Oi, bļin!
Natašas acīs - visu aprijoša neatlaidība
Delikāti pārbauda ūdeni
Nolaisties, ripojot pa trosi - viens vienīgs prieks
Īpaši, kad tevi stumj
Un te nu pavisam nav ko baidīties
Viens no vissarežģītākajiem šķēršļiem sarkanajā trasē
Stāv cilvēks uz tauvas, atpūšas. 10 metru augstumā.
Pēc sarkanās trases beigšanas iet nekur īpaši negribas, darīt arī neko negribas. Taču priekšā vēl palika melnā trase - pēc krāsas rodas asociācija, kas labi atspoguļo tās pielietojumu. Manjaks Ļoha mani tur tomēr ievilka, par ko viņam liels paldies, jo tagad es varu teju vai godīgi uzrakstīt, ka esmu pabijis visās četrās. Tomēr melnajā trasē es pārsniedzu savu spēju robežu, un tomēr norāvos tā, ka nevarēju tikt atpakaļ. Paldies draugiem, palīdzēja. Fotogrāfiju no melnās trases gandrīz nav - nebija īsti prātā.
Melnā trase - specvienībai. To var arī redzēt. Bet es te ripoju pa drošības trosi.
Atlikušos šķēršļus es pārvarēju viltīgā veidā, ko izgudroja Nataša - pieāķē bloku ar ritentiņu pie drošības troses un ripo, kā pa īpašo trosi nolaišanai ar ritentiņu.
Vai tu iestājies DOSAAF?
Tik aizraujoši, ka pat mēli izkāris
Špagats
Pēdējais no nopietnajiem pārbaudījumiem melnajā trasē
15 metru augstums, grozi kā gribi
Melnās trases beigās baisā augstumā atrodas garumgara trose nolaišanai ar ritentiņu. Patiesībā, pat tā šķiet kā patīkama un vienkārša izklaide pēc dažiem īpaši smalki izstrādātiem melnās trases šķēršļiem. Vēl jo vairāk - piesprādzējies un aizbrauci, vienalga piezemēsies mīkstā tīklā un uz porolona matrača. Pēc melnās trases beigām tu atrodies pašā lejā "Kaķu kalnam", uz kura tad arī visas šīs izdarības atrodas. Tā pakājē tek slavenā upe Gauja, taču tev prātā nav nekādi dabas skaistumi - jārāpjas taču atpakaļ kalnā. Pēc visiem vīrišķīgi izturētajiem pārbaudījumiem tev saka - neatslābsti, salaga, tev vēl jāklamburē pa pakāpieniem atpakaļ. Pēc trīs stundu kārtīgas fiziskas slodzes tas šķiet visnotaļ ironisks un teju vai pats grūtākais pārbaudījums. Un mēs vēl pamanījāmies aiziet sarīkot pikniku zālītē pie Siguldas alām. Pēc tam apskatījām pašas alas, kuras bija noklātas ar iegrieztiem simtgadīgiem uzrakstiem "Šeit bija Vasja". Patiesi, nav robežu garlaikotu biroja darbinieku spēkiem, kas tikuši pie atpūtas pie dabas. Iepirkuši suvenīrus ar Siguldas simboliku, devāmies uz mājām. Šuriks vēlāk atzinās, ka pēdējos 50 km vadīja mašīnu automātiski, vāji apjēdzot, kas apkārt notiek.
Nedaudz vairāk bilžu un lielāks izmērs foto.izvne.com"