Linusa Torvaldsa grāmata
2006-10-25
Un, ja Geitsu datoristi parasti uzskata par sātana vēstnesi un briesmīgu ļaunumu, tad Torvaldu cildina kā labo eņģeli. Protams, abi šie apgalvojumi ir muļķības, bet arī tam nav nozīmes.
Svarīgi ir tas, ka abi personāži ir sarakstījuši grāmatas: Viljams Geitss III — pat veselas divas: The Road Ahead un Business @@ the Speed of Thought.
Par tām neko neteikšu, neesmu lasījis. Toties Linusa grāmata "Just for Fun. Nejauša revolucionāra stāsts" saskaņā ar GPL principiem pilnīgi legāli ir pieejama internetā, tāpēc būtu grēks neuzzināt vairāk par tik vērienīgu personību.
Stāsts par to, kā radās operētājsistēma Linux, grāmatā mijas ar epizodēm no Torvaldsa biogrāfijas un aizraujošiem somu sadzīves aprakstiem. Netrūkst arī humora un mazliet nožēlojamas filozofijas, no kuras man personīgi nāk miegs.
Nepatīkami ir vienīgi tas, ka autori ar niknu fanātismu aizstāv atvērtā pirmkoda ideoloģiju*, pilnībā pieverot acis uz pretrunām un problēmām pašā šajā ideoloģijā. Šajā ziņā viņi ne ar ko neatšķiras no komerciālās programmatūras apoloģētiem — tādi paši meļi un vēlamā uzdevēji par esošo.
Kopumā grāmata nav slikta, IT speciālistiem izlasīt būtu noderīgi.
Citāts:
Godīgi sakot, tobrīd es vienkārši ienīdu armiju. Taču dažām lietām atliek tikai beigties, lai tās acumirklī pārvērstos brīnišķīgās atmiņās. Dienests armijā ir viena no tām.
Turklāt tagad man līdz mūža galam būs par ko parunāt ar jebkuru somu. Daži pat uzskata, ka tas ir galvenais vispārējā obligātā militārā dienesta iemesls valstī: somiem jādod neizsmeļama tēma sarunām pie alus. Kopīga nelaime viņus vieno. Viņi dienē ar riebumu, bet pēc tam ar prieku to atceras.
* Vienkāršoti sakot: atvērtā pirmkoda ideoloģija paredz, ka programmām jābūt bezmaksas un jebkuram izstrādātājam jābūt pieejamam jebkuras programmas pirmkodam, lai viņš varētu to pilnībā pārveidot pēc saviem ieskatiem.