Uzrakstīju te muļķības un izdzēsu.
Muļķības jūs neredzēsiet, lūk, tā.
Bet mēs dzīvojam pēc postmodernisma likumiem.
Arī šis ieraksts ir muļķības
Sanāk, ka jūs tās tomēr ieraudzījāt.
No otras puses, iepriekšējās divās rindās ir vismaz kaut kāda doma, un šis ieraksts vairs nav gluži tādas muļķības.
Bet iepriekšējās rindas dēļ tas atkal par tādām kļūst, jo tā aizsāk nevajadzīgu tukšu spriedelēšanu un refleksiju.
Un, ja tā beigtos iepriekšējā rindā, ieraksts tomēr nebūtu muļķības.
Bet tā turpinās, tāpēc tajā tomēr ir muļķības.
Toties, ja tā padomā, visa šī muļķību kvintesence tekstā gluži labi atbilst postmodernisma mākslas parauga definīcijai.
Un rezultātā rekursīvās muļķības, kas varētu turpināties bezgalīgi, apraujas, jo iepriekšējā rindā izklāstītā doma pieliek punktu visām šīm muļķībām, kuras pilnīgi pamatoti var nosaukt par muļķībām, jo tieši tādas tās, bez šaubām, arī ir.
Muļķības
2006-12-12