Digitālais klaidonis

Turpinot degradēties, pastāstīšu, ko šodien ēdu. Pie reizes pārbaudīšu lasītāju pacietību.
Vispirms — plānās pankūkas, kurās ietinu banānus. Pēc tam nedaudz ceptas putasu zivs. Desertā — mazliet dzērveņu pūdercukurā.
Vēlāk — šķīvīti gaļas salātu, taču ne ar majonēzi, bet ar eļļu. Pēc salātiem —  karsti kūpinātu skumbriju ar garšvielām, piekožot atlikušos cherry tomātiņus. Un vēl nedaudz kaltētu kalmāru.

Bet tagad izmantošu milzīgo krūzi ar uzrakstu "Yellowstone" tam, pēc kā tā jau ir noilgojusies  — spirtu nesaturošam šķidrumam. Proti, poļu pseidokafijas dzērienam no cigoriņiem "Inka". Krievijā tā versiju sauc "Любительский".

Bet "Радиоархив" lietotāji arī spridzina:
"Paldies par kultivēšanu!!!"

Tas man atgādina saukli, kas kā pavediens vijas cauri  Brūsa Sterlinga grāmatai "Шизматрица".
Tas skan vienkārši: "Dzīve audzē pasugas"
Atliek piebilst: "Un tas ir labi"
Tātad sanāk, ka es veicinu mūzikas cienītāju audzēšanu. Arī tas nav slikti, jo arī viņi ir pasuga.
Tomēr, ņemot vērā veco joku par singularitāti, audzēt vairs nav atlicis ilgi.
(Vecais joks par singularitāti droši vien ir balva tiem, kuri izlasīja līdz šai vietai un kuriem tas vēl nav vecs joks)