Kā zināms, pastāv vairāki viedokļi par neoloģismiem un valodas evolūciju. Viens no tiem ir, ka valoda stingri jākontrolē. Lai žargons neielauztos literārajā dailē, bet jaunvārdi tiktu ieviesti tikai "no augšas" vai negribīgi atzīti tikai tad, ja tiek lietoti jau no laika gala. Uzsvari lai tiktu likti kā vārdnīcā un nekā citādi.
Otrais viedoklis (kas atspoguļots arī GOSTā) — valoda attīstās pati no sevis, neatkarīgi no visādām akadēmijām, un tajā automātiski paliks tas, kas cilvēkiem vajadzīgs. Tāpēc nav ko ņemties ar muļķībām un kliegt par "rakstītpratības pagrimumu" un "autentiskuma zuduma draudiem".
Man tuvāks ir otrais viedoklis. Tāpēc kopumā izvēlēties "nevārdus", kā to dara Latvijas filologi, nav diez ko gudri. Par laimi, normāli cilvēki vēl nav izmiruši.
Bet Latvijas Rakstnieku savienības direktore Ieva Kalmane uzskata, ka pret valodu jāizturas kā pret dzīvu organismu, proti, jānovēro tās pārmaiņas. "Domāju, ka šis konkurss kultivē nepareizu priekšstatu par valodu kā tādu — it kā tai būtu vajadzīga pastāvīga diagnostika. Īstenībā tas tā nav, un nekas tik slikts ar mūsu valodu nenotiek," uzskata Kalmane. Vienlaikus viņa atzīst arī akcijas pozitīvās puses.
Par valodu
2007-01-16