Es jau labu laiku prātoju par standalone bloga izveidi, kas būtu veltīts iedzīvotāju biorobotizācijai. Par laimi, ziņu par šo tēmu ir atliku likām. Lūk, piemēram: Nedzirdīgi vecāki aizstāv savas tiesības radīt mākslīgi nedzirdīgus bērnus.
Mani attur tikai doma par to, ka man, protams, būs slinkums. Es mūždien ar kaut ko aizraujos, bet pēc tam pametu novārtā. Droši vien man vajag narkotiku intereses uzturēšanai, gluži kā otrajā kiberpanka bībelē "Šizmatrica".
"Zaļā ekstāze" klusiņām plūda Lindsija dzīslās, modinot urdošas ziņkārības vilni. Tas bija jaunākais līdzeklis pret garlaicību, sarežģīta viela, kas veidoja izbrīna bioķīmisko pamatu. Ieņemot pietiekamu "Zaļās ekstāzes" devu, cilvēks varēja atrast milzumu interesanta paša plaukstas līnijās.
<...>
- Godīgi sakot, man vienkārši ir ziņkārība, -- viņš pasmaidīja. -- Iespējams, tā ir narkotika... -- Narkotika? Bet tas nav tavs kādreiz iemīļotais vazopresīns. Citādi tev būtu labāk ar atmiņu. -- "Zaļā ekstāze", Kicune. Man ir pilnīgi noteikti ilgtermiņa plāni... Un "Zaļā ekstāze" uztur par tiem interesi. -- Terraformēšana... -- Jā. Problēma, redzi, slēpjas laikā un mērogā. Un ilgi uzturēt fanātismu -- ir grūti. Bez "Zaļās ekstāzes" prāts saēd fantastisko, nonivelējot to līdz ikdienišķajam.