Kārtējo reizi notiek asas diskusijas par to, vai mums ir jāmaksā par grāmatām, mūziku un filmām. Uzreiz redzams, ka lielākā daļa komentētāju nav lasījuši pat Lesiga grāmatas un vispār nav interesējušies par šo jautājumu, bet tikai izklāsta savus dvēseles pārdzīvojumus.
Es arī izklāstīšu savējos, tomēr es par šo jautājumu esmu vismaz kaut cik interesējies.
Autoriem noteikti jāsaņem atlīdzība par darbu, tāpat kā visiem cilvēkiem. Kamēr nav iespējams labi dzīvot, nestrādājot, šāda lietu kārtība ir normāla. Apgalvojums, ka nabadzīgs mākslinieks rada labāk, man daudzu iemeslu dēļ šķiet nepareizs, turklāt tas nav arguments: par darbu ir jāmaksā, kamēr nav iespējams dzīvot citādi.
Savukārt mūsdienu autortiesību likumu sistēma ir briesmīga, un tā ir jāmaina. No vienas puses, likumi valstī jāmaina ar civilizētām metodēm, citādi visiem klāsies slikti. No otras puses, bieži situāciju ar šādām metodēm mainīt nav iespējams, tāpēc arī tika izgudrota pilsoniskā nepakļaušanās. Mahātma Gandijs un Mārtins Luters Kings nav tie sliktākie paraugi, kam līdzināties.
Esmu ateists, un mans morāles mērs ir mana paša izpratne. Tā man saka, kādus es vēlētos redzēt autortiesību likumus, un es rīkojos tā, it kā tie tādi jau būtu, līdz tie kļūs tādi vai līdzīgi.
Bet es vēlos vienkāršas lietas:
1)Viss ir pieejams elektroniskā veidā bez DRM
2)Lēti attiecībā pret indivīda ienākumiem, proti, lai jau notiek tirgus segmentācija, ka tikai cenas būtu saprātīgas
3)Vai arī par mēneša abonēšanas maksu, bet tālāk par sadali rūpējas attiecīgā organizācija
4)Ļoti vēlams iepazīšanās nolūkā piedāvāt apjomīgus fragmentus vai pat visu darbu pilnībā. Piemēram, visās bagātajās valstīs tehnisku preci var atdot atpakaļ, ja tā neder. Bet kāpēc nevar atdot grāmatu, ja tā nepatīk?
Te vēl piebildīšu par termiņiem, pēc kuriem darbs kļūst par sabiedrisko īpašumu. Autortiesību un patentu termiņiem jābūt dažiem desmitiem gadu. Vēlams vispār 10–15. Jo likumiem jākalpo sabiedrības labumam. Kāds gan tas ir labums, ja darbs tiek iekonservēts un plašām masām ir pieejams tikai ar lielām grūtībām?
Tas arī viss. Tā tas viss arī būs, jautājums tikai — kad.
P.S. Protams, to visu esmu sagrābstījies no grāmatas "Brīvā kultūra", taču, manuprāt, loģika te viscaur ir dzelžaina.