Izlasīju poļa Andžeja Sapkovska grāmatu sēriju "Raganis". Jāpiebilst, ka šīs grāmatas ir diezgan labi pazīstamas fantastikas un fantāzijas cienītāju vidū. Andžejs ir tas pats Andrejs, ja nu kāds nebija iedomājies.
Grāmatas man ļoti patika, par spīti tam, ka tā ir fantāzija.
Lūk, daži īsi iespaidi.
Pirmkārt. Autors, tāpat kā vienīgais cits polis, kuru esmu lasījis, aka Lems, lieliski pārvalda valodu un spēlējas ar to. Visi viņa tēli izsakās savdabīgi un stilistiski precīzi atbilstoši savam stāvoklim šajā pasaulē. Un arī uzvedas tāpat. Rodas iespaids, ka autors, meklējot dažādus vārdiņus un dižvārdus, izstudējis milzum daudz vēstures un filoloģijas rokasgrāmatu un nav aizmirsis pats pievienot vairākus tūkstošus neoloģismu.
Otrkārt. Lai gan formāli tā ir fantāzija, faktiski tā drīzāk ir fantastika. Mistikas tur ir pavisam nedaudz, un galvenie tēli drīzāk tai pretojas, nevis to izmanto. Maģija ir zinātne, bet pasaule darbojas saskaņā ar stingriem cēloņu un seku likumiem un sakarībām. Turklāt galvenie varoņi lielākoties ir neticīgi.
Treškārt. Pirmā grāmata ir stāstu krājums par ragani, proti, bīstamu pārdabisku būtņu iznīcināšanas speciālistu. Ragaņa raksturs un paradumi atklāti gana netieši, un tas priecē. Neveikliem autoriem meistarības trūkuma dēļ patīk likt varonim klaji prātot un filozofēt, kas ir garlaicīgi un banāli. Priecē, ka Andžejs līdz tam nenolaižas, vēl vairāk — viņam patīk strauji pārcelt stāstījumu telpā un laikā. Stāstu periodiski caurvij varoņu atmiņas vai arī nākotnes un pagātnes notikumu izklāsts no pilnīgi nepiederošu personu skatpunkta, turklāt tās visu notiekošo sagroza un interpretē.
Ceturtkārt. Interesanti, ka nākamās grāmatas kļuva krasi sarežģītākas un globālākas, aptuveni tāpat, kā tas notika ar "Hobitu" un "Gredzenu pavēlnieku", ja nu kāds gadījumā zina. Vietām tās gan zaudēja savu netiešumu — varoņi kļuva daudz caurskatāmāki un līdz ar to garlaicīgāki. Grāmatās ir daudz naturālisma un nežēlības, turklāt stāstījums, kā jau iepriekš minēts, ir saraustīts. Tāpēc vietām lasīt nav nemaz tik viegli kā daiļliteratūru. Taču man personīgi tas netraucēja, jo grāmatas tomēr ir izklaidējošas. Un humors vietām ir tik zvērīgs, ka es smiedamies no gultas nokritu uz grīdas.
Secinājumi. Iesaku izlasīt visiem. Ja pirmā grāmata patiks — lasiet arī pārējās.
Visas grāmatas var lejupielādēt no Aldebaran.