Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Seriāli

Skatos Battlestar Galactica trešo sezonu. Principā, seriāls dabūjis čupu prēmiju un tamlīdzīgi. Bet pie mums mazpopulārs. Lūk, domāju, tas tāpēc, ka fantastika, vai kāpēc?

Vispār labs seriāls. Losts, lūk, man ļoti patika, bet ceturto sezonu nevaru piespiest sevi ieslēgt. Tomēr Losts – pilnīgs sviests, kā negrozīsi. Un “Varoņi” arī.

Battlestar ir reālistiskāka, kaut gan darbība notiek  gan nākotnē, gan apnikušajā kosmosā, un viss ir nosēts ar zvērīgiem specefektiem. Principā par to daudzi ir runājuši, it īpaši Strugacki. Proti, par to, ka fantastikā galvenais, tāpat kā jebkurā literatūrā, – cilvēku un sabiedrību mijiedarbība sarežģītās/neizpētītās situācijās. No šī viedokļa Lostā toni nosaka idioti, jā, un arī “Varoņos” nav tālu tikuši. Lai gan, jūt mana sirds, dod tik laiku, apniks arī “Galaktika”.

Prison Break skatījos pusotru sezonu – apnīk, pārāk izstiepts, mūždien viens un tas pats.

Bet tā: Hausu neskatījos, Klīniku neskatījos, CSI neskatījos, Deksteru neskatījos un nemaz tik ļoti negribu, 24 neskatījos. Visu nenoskatīsies, jebkurā gadījumā.

OZ – ģeniāli. Soprāno – nav priekš manis, esmu vēl pārāk jauns.

Vispār, protams, pārsteidzoši, cik daudz labu seriālu iznāk, lai gan tas ir saprotami, ņemot vērā to, ka amerikāņi skatās TV jau pa četrām stundām dienā.