Pagājušajā sestdienā pierunāju kolēģus izvilkt no pieliekamā velosipēdus uz megabotānisku izbraucienu Laucesā. Tur, klīst valodas, esot Dižkoki, tas ir, seni, milzīgi koki, turklāt tas ir tuvu, tāpēc arī nolēmu braukt tieši tajā virzienā. Izbraucām 13.30, nobraucām pavisam nedaudz — 44 km. Braucām kā pensionāri — stājāmies ik pēc trim kilometriem. Toties izskatījās, ka neviens īpaši nenogura, un nākamreiz arī brauks, kas arī bija mans viltīgais mērķis.
Līdz megakokiem neaizbraucām, maniem cīņu biedriem nepietika spēciņa.
Pa kreisi — diženais japijs Džejs Lī Tvins Dzjē.
Pa labi — čempions-šašličnieks Serjoga, kurš izgājis speciālo apmācību mūsu bijušās neizmērojamās dzimtenes galvaspilsētā aka default-city.
Velosipēdi visi pieklājīgu marku — mans Scott, Džejam Lī hardtail Rock Machine, bet Serjogam aizdots hromolija Giant.
Velo normāli, it īpaši, kad Giant ieeļļojām. Serjoga ir hardkorīgs džeks — brauca ar gandrīz nestrādājošām bremzēm. Pēc tam saregulējām, kā mācējām — ritenim astotnieki, jo trūkst spieķu. Savukārt Džejam Lī — hardkorīgs padomju beņķis uz atsperēm. Izskatās biedējoši, par mīkstumu neko nepateikšu — esmu pieradis pie savas sportiskās laktas, man uz tās ir labi.
Ieraudzījuši brūno apskates objekta zīmi, nogriezāmies un izbraucām pie muižas
Kurš te sapņoja paskatīties uz mani sporta formā?
Baronese, kurai piederēja muiža, nospēlēja to kārtīs
Par ko mums pavēstīja lūk šis pilsonis, bijušais pūtēju orķestra muzikants. Viņš arī pārdeva pienu.
Turpat blakus tek upīte Laucese, pilna ar bebru dambjiem
Pa ceļam redzējām viskautko
Dažnedažādo
Šis krodziņš "Ciemos pie vecā kalēja" ir pat atzīmēts ceļvežos
Kad braucām turp, bija ciet. Kad atgriezāmies vakarā, tur svinēja kāzas. Krodziņa otrā pusē veikals, piepirkām bulciņas.
Krodziņš noformēts vareni
Galu galā aizbraucām līdz pirtij (pardon, atpūtas bāzei) Ezerkalns, kurā pēc nedēļas atpūtīsimies ar darba kolektīvu. Javkas un paroles — pabriesmīgā saitā, ar kuru man bija zināma saistība iepriekšējā darbavietā, tāpēc arī iegāju tikai tajā. Diez vai kāds cits, izņemot tās radītājus, nojauš par tās eksistenci vai zina, kā tajā ieiet.
Toties pats atpūtas nams izskatās patīkams un labiekārtots, kaut arī sagaida apmeklētājus ar nedraudzīgu plāksnīti "Privātīpašums"
Mājās bija īpašnieks ar dēliem un suns vārdā Grāfs. Ļoti draudzīgs, acīmredzot jaunības dēļ.
Īpašnieks mums atļāva nopeldēties, kaut gan pēc cenrāža tas maksā 0.20 Ls. Acīmredzot ieskaitīja nākamā pasūtījuma rēķinā.
Kaut kā tā
Un lūk šādi
Skats uz Dervanišķu ezeru no otras puses
Atgriezāmies vēl pa gaismiņu, iebraucām pie Serjogas, paēdām vīnogas. No viņa pavadījām līdz mājām Džeju Lī. Pēc tam mani, pasēdējām tumsā uz soliņa ar ābolu-vaniļas sidru rokās, kā tādi gopņiki. Diemžēl, jā, es atkal dzeru. Ceru, tas nav uz ilgu laiku.