Tas ir Daniela Jergina grāmatas “Ieguve” apakšvirsraksts. Visādā ziņā lieliska grāmata, lai gan PSRS cienītāji droši vien teiks, ka tā tur parādīta kā ļaunuma impērija. Tas tā nav: ASV tur izskatās pat sliktāk – īpaši, kad trīc no bailēm un pazemojas islāma valstu priekšā, un nespēj pieņemt gribasspēcīgu lēmumu par spēka pielietošanu.
<…>
Valsts aizsardzībā piedalījās praktiski visu reliģisko virzienu irāņi, tostarp arī Huze‑stānas arābi, kuri neizrādīja nekādu vēlmi tikt atbrīvotiem un izturējās pret irākiešiem nevis kā pret „brāļiem“, bet drīzāk kā pret iebrucējiem. Irāka nebija gatava sagaidīt tādu „cilvēka gara pacēlumu“. Pa priekšu Irānas regulārajiem spēkiem, nedomājot par savas dzīvības saglabāšanu, kaujā devās simtiem tūkstošu jaunu irāņu, kurus vadīja šiītu moceklības ideāls. Daži ieradās frontē, atnesot sev līdzi zārkus, – viņi sekoja Homeinī vārdiem par to, ka „absolūta laime islāmā – tas ir nogalināt un tikt nogalinātam pravieša vārdā“. Un viņiem tika izdalītas plastmasas atslēgas uz debesīm, kuras viņi nēsāja kaklā. Pat bērni piedalījās eju atmīnēšanā mazāk vērtīgajiem un daudz mazskaitlīgākajiem tankiem, un tūkstošiem viņu gāja bojā.
<…>
No grāmatas var uzzināt arī to, kāpēc kompānija Shell tā saucas un izskatās, un kas bija viens no tās dibinātājiem vārdā Semjuels Semjuels.
Starp citu, pārbaudot angļvalodīgo reāliju zināšanas (kas uz grāmatu neattiecas) – vai jūs zināt, kas ir chap stick?