Tālāk seko tik garlaicīgs ikdienas pļāpājums, ka vai žokli rauj krampī, tāpēc labāk nelasiet.
Esmu pārvācies. Visu nedēļas nogali pavadīju mazgājot, remontējot un novedot visu pieklājīgā paskatā. Par laimi, man pa labi no mājas ir veikals “I000 sīkumi”, tas ir, “Tūkstoš velnu sīkumu”. Pirmais cipars nosaukumā tā arī ir uzrakstīts, kā es norādīju.
Šajā dzīvoklī tīri labi darbojas internets, un skaļruņi beidzot stāv tā, kā nākas. Vēl es nopirku picas pusfabrikātu un pārbaudīju, kā strādā cepeškrāsns. Tā ne visai – vai nu termometrs iekšā melo, vai arī tā nekarsē noteiktos 250 grādus. Turklāt arī pica neizcepas kā nākas. (Starp citu, vārda “izcepas” vietā rokas uzrakstīja “palaižas”).
Pēc tam es pārdevos kapitālistiskajām cūkām un uztaisīju “Maximas” klienta karti, jo citu normālu veikalu tuvumā nav.
Ukraiņu virtuves restorānā netiku, jo jaunās brilles vēl nav gatavas, ceru, ka pirmdien to visu nokārtošu.
Tā ka dzīvot var, bet tramvajus aiz loga var dzirdēt, lai gan tie brauc 100 metru attālumā no manis.