Kā jau nesen minēju, mūsu Eiropas Komisija par mums rūpējas. Un mūs lutina. Lūk, nesen tā izveidoja milzīgu publiski pieejama digitālā satura tiešsaistes arhīvu ar nosaukumu Europeana. Tādu kā bibliotēku. Diemžēl Eiropas birokrāti mūsdienu realitāti izprot tikpat slikti kā pārējie birokrāti. Bibliotēka neizturēja apmeklētāju pieplūdumu un nobruka. Bet tagad pat bērns zina, ka šādi pakalpojumi, kas paredzēti miljoniem apmeklētāju, pēc slēgtās beta testēšanas ir jāatver beta testēšanas režīmā ar ielūgumiem. Un tikai tad, kad ir pārliecība, ka viss darbojas, kā nākas, un viegli iztur pastāvīgu apmeklētāju skaita pieaugumu, beta versija jāatver visiem. Un tikai pēc kāda mēneša vai diviem visai planētai televīzijā un internetā jāpaziņo, ka projekts ir atklāts. Var pat sarīkot pompozu svinīgo atklāšanu.
Manuprāt, viss iepriekš minētais ir tik acīmredzams, ka pat Eiropas ierēdņi varētu to saprast. Bet nē, jo viņiem internets kopš bērnības vēl nav tik pašsaprotams kā jaunajai eiropiešu paaudzei.