Kad biju nedaudz jaunāks, rakstīju dzejoļus.
Dzejoļi šeit ievietoti drīzāk antropoloģiski vēsturiskos nolūkos. Tomēr, ja jau tos publicēju, tātad man par tiem vēl nav nemaz tik ļoti kauns 
Par tehnoloģijām
"Par ceļu, nākotni un svarīgumu"
Tur, kur plosās izlāžu vētras,
Uz p-n pārejām traucas elektroni,
Nezināma spēka noslēpums slēpts —
Tas, kas biedē un vilina mūs mūžībā
Spēks un ātrums nerimstoši aug,
Kvanti un bio, melnie caurumi.
Ikviens no mums ir iesaistīts šajā brīnumā
Dzīve ir surogāts, ja nav vēlmju.
Tehnoloģiju laikmets planētai bīstams,
Skarbi sapņi par dieva diženumu.
Laiks tīklos — bezjēdzīgi atpakaļ,
Starta lente parādīs ceļu
Optimisma, varas un ticības ceļu,
Ja jau — tad spēsi to pieveikt.
Visa pasaule mainīsies, iznīciniet bailes,
Šeit — bezgalība, un zināšanas ir patiesība!
2001
Hirosima
Pirmsausmas stundā tā dzemdē
Neredzamu spēku,
Piesardzīgā gaisma vienā mirklī dzisa,
Gultas pārvēršot kapos.
Mīlēt, piedot — spēka nepietiks.
Un tas arī nav vajadzīgs, starp citu.
Es ar viņu runāju kā eņģelis —
Tādus kropļus nebiju redzējis.
Gan sāpes, gan elle — viss citiem.
Apgriežot pasaules uzskatu,
Visi paliek pie sava
Un ikviens — ar briesmīgu pašiedomu.
Kas iztaujāja tumsas radījumu
Par tā jūtām un skumjām,
Izmisumā savus prātus
Meta saplosīšanai!
Uzticamajiem — pats, Visumam — smiekli
Par zīdaiņu kliedzieniem un lūgšanām.
Mani caururbj bailes par to, ka priecājos
Par noasiņojušo cerību.
Lai gan pilnībā sadedzinātie deg,
Viņu skumju pilnās sejas
Mums neko nesaka
Un neko mums nepateica.
Separatrise
Bezgalīgs haoss
Piepilda pasauli,
Dīvaini atraktori,
Krītot kefīrā.
Retie atraktori
Ir tieši piecu veidu
Liek mums raudāt,
Dažreiz — vaimanāt.
Pievilkšanās apgabals,
Dažādi ceļi.
Laiks atšķiras,
Lai kā tu ietu.
Redzi nestabilitāti —
Apstājies un gaidi.
Mūsu dzīvē galvenais —
Atrast zariņu.
Viss vērtīgais ir rets
Dīvainais ir viltīgāks.
Ja skaties jautri,
Tu būsi stiprāks.
Ironiskie
Smiekli
Radošā krīze,
Skuveklis rokās,
Izdari jel kaut ko,
Darbu purvā iestidzis.
Spārni bez putna,
Putas bez ledus,
Ticība salūza
Manī uz mūžiem.
Siena izpalīdzīga —
Gaida galvu,
Vērša stundā
Atstājot pēdas.
Apritīgs
Kļūs šis gariņš.
Savādi, ka tas, kas būs,
Atkal nav saprotams.
Atcerēties tu atcerējies,
Gribēt tu gribēji,
Tikai eņģelis
Sen jau aizlidoja.
Dievs atļauj
Laimei kaut ko izraut —
Ja vien spēsi
Sevi savaldīt.
Jēga
Caur murgu un neskaidrās dzīves miegu,
Stikliņi — laternu plankumi,
Kaut es spētu sauli ieraudzīt.
Un atvērušos durvju skaņu
Sadzirdēt.Paklusēt.Izgrūst
Vārdu straumes un jūtu upes.
Es negribu melus pēc šablona,
Ja pietiks gribas — neatgriezīšos.
Tukšums!Laimē nav miera.
Uguns liesmās, kustībā ir miers.
Un meklējumos.Darbā.Kaislē.
Mīlestībā — gan sarežģītā, gan vienkāršā.
2002
Aizrestojot . . .
Atklājot seju ceļavējiem,
Nožēlojot vienīgi tevi,
Es atkal kļūšu par cilvēku
No ārpuses caurdurot krucifiksu.
Ar zobiem aizrestojot logu,
Uzspridzināšu tukšu balto namu,
Sagrozot balsīs
Slimus vārdus ne par ko.
Velc stiprāk!Ar zivs acīm,
Tu šajā slidenajā pasaulē ienāci.
Ķieģeļu lauznis, sveši ķirbji
Rāpo pa poda asmeni.
Cenšoties ieņemt taku bez mērķa,
Mēs esam papuasiski un smieklīgi.
Diženais Meistar, vai tiešām
Tu aizmirsi mums uzvilkt bikses?
P.S.Velns viņu zina, ko tas nozīmē, bet viss — no pirmā līdz pēdējam vārdam — ir tīra patiesība!
Atkritumi
Kopš bērnības augu uz atkritumiem, kas bagātīgi auga visapkārt,
Lasīju grāmatiņas, samudžinātas kvadrātā.
Es drausmīgi steidzos dzīvot, ieņemt savu loku,
Stāties pilnā bruņojumā melnā karapulka priekšā.
Nāvējošā karu, nelaimju, likstu karapulka priekšā,
Vispārējas nezināšanas, izvirtības.
Es vērsos sevī.Gaisma nodzisa,
Pazuda tai raksturīgais spožums.
Par spīti tam es turpināju savu ceļu,
Pa taku, kas ved nekurienē no nekurienes.
Es jums neteikšu, ka gribēju nogriezties,
Varbūt tomēr vēlējos atgriezties.
Kā sprādziens, savācis putekļu daļiņas,
Es kritu baudā.Un nokritu.
Atkal piecelties neprātīgajā šautuvē
Nav vērts.Nav cenas.Tā nu tas ir.
Es nezinu cita ceļa,
Man ir tikai viens ceļš.
Piecelties.Dzīvot.Un pamazām,
Mierīgi gaidīt beigas.
2003
Veltījums
Mirdzot dīvainā smaidā,
Džokonda spīd tumsā.
Es pats pirmais, ne ar pliku roku ņemams,
Mainu pie sienas panno.
Nepazīstot notis — spēlēju dievam,
Nepazīstot miegu — rakstu dzejoļus.
Un pamazām aizmirstu
Savus neveiklos soļus.
Pravietis iekšpusē, spēlmanis ārpusē
Apveltīts ar nemodernu kaislību
Domāt, ka esmu kādam vajadzīgs.
Meklēt, vai viņš pasaulē ir.
Bez mums jūs esat tikai virves gabals,
Kas nokarājies laika cilpā.
Nemeklējiet vainīgos,
Ieduroties ar skaidrības adatu!
Viegli spēlējoties, ar dvēseļu pieskārienu
Aizdedzinu brīnumu elli
Svētīts ar stingrām zināšanām
Es nebaidos debesu dusmu!
2004
Pozitīvie
Laimīgu jauno gadu!
Neprāta trakulīgā līksmība
Jaungadā dārd cauri pasaulei.
Miera un prieka Ziemassvētku vakars
Ar spēku aiznesīs skumjas.
Neiepazīstiet vairs cerības,
Kas nejauši nepiepildījās — lai tās aiziet!
Un Ticība neatstās Karogu
Nenotikušajām minūtēm.
Dzīves ironiju un sarežģītību
Tu pieņem, to izbaudot!
Blāvi uzsmaidot noslēpumam,
Izproti vienkāršo patiesību.
Man vajag paradīzi . . .
Man vajag paradīzi,
Man vajag dārzu,
Un debesu zvaigžņu lapkriti,
Man vajag sevi,
Man vajag tevi,
Ūdens spaini,
Vajag sapņus,
Viņu ar daiļo seju,
Aiz atslēgas aizslēgtu karu,
Lielu smalkmaizīti, rozīnes,
Mieru visā pasaulē,
Rahatlukumu,
Meklēt gadus,
Mācīties dziedāt,
Irāku, Irānu,
Un pat naftu.
Es zinu, laiks man ir pa spēkam,
Kad es to dabūšu.
2003
Lietutiņš
Šļak un klik — jautra skaņa,
Piparmētru punkti visapkārt
Maigs svaigums sejā,
Uzreiz kļuva labi.
Nekad es nesapratīšu —
"Tumšs tonis man nepatīk,
Ja no debesīm līst ūdens,
Mana vieta nav tur"
Visur redzu skaistumu,
Pat lietus ūdenī,
Pat peļķēs šur un tur
Redzu mēness glāzi.
Bet dabas biklais klauvējiens,
Tas patīkamāks par divām draudzenēm!
Tas gardāks par šašliku!
Tas — kā maiga upe.
Mikrodzejoļi (šie vēl no skolas projekta "Dekadence")
Uz kakla sēž zila kaklasaite.
-Spiež.
Vai jūs viņu pazīstat ? Mani viņš nebiedē.
Viņa roka sit ziemas
Melno mežu.Lūk, biezoknis.
Kādēļ tur līdi ?
Viņa ir mierīga kā kino
Un iedodiet viņai maizi.
Viņas mēle izbāzta pa logu.
Un debesis kļūst zaļas.
Programmas "Dzejkalējs" dzejoļi
Reiz sen Delfos uzrakstīju programmu, kas sacer dzejoļus.
steiga ihtiologs lasīt
siet bundzinieks lidot
aktieris debesis kaifot
grābt jauns aizplūst
draņķīgs iemīlēties
grābt ihtiologs
pūkains kulturāls
aģents avantūra
Jauns
aizplūst aizplūst
bundzinieks lidot
jauns kaifot
aizplūst aizplūst
Sūkāt kruts
Barboss pūkains sist
Sūkāt siet lasīt
Lauzt grābt lidot
Kruts staigāt smēķēt
Steiga skūt
Avanss ausma steiga sveiciens mīlestība
Lasīt ieeja staigāt rindkopa burkāns
Draņķīgs skūt kruts hacjenda dot
Morītis muļķis kuilis aģents sūkāt
Pūkains
Kulturāls
Pūkains
Kulturāls
Mīļotais
Draņķīgs
Kulturāls
Pūkains
kuilis dot
Bandīts lidot barboss sveiciens
Steiga aģents absurds mīlestība
Ieeja kuilis kruts ausma
Hacjenda dot urā burkāns
Sens
sens ļaunums
sals lidot
brīnišķīgs ļaunums
mīlēt vēlēties
dvēsele
labais lēkāt
mīlēt vēlēties
dvēsele sapņot
zvaigzne lidot
saltains
auksts iemīlēties
brīnišķīgs nāvējošs
saltains iemīlēties
nežēlīgs sens
brīnišķīgs
nežēlīgs saltains lēkāt
auksts iemīlēties sapņot
nāvējošs brīnišķīgs vēlēties
skaists brīnišķīgs lidot