Būs tikai nedaudz bilžu, jo stāstīt gandrīz nav ko. Jau iepriekš atvainojos par kvalitāti – vecais vecāku fočiks joprojām bildē tā ne visai. Es jau labprāt nopirktu sev "spogulenes aizvietotāju" Panasonic Lumix G1, kas man nez kāpēc bez iemesla patīk, bet nauda manā šī gada budžetā tam nav paredzēta.
Es taisīju burito no gatavām sastāvdaļām. Nekāda lielā zinātne. Ņem Santa Maria tortiljas (ir jebkurā lielveikalā), liec jebkādu pildījumu (es liku pēc receptes mājaslapā), pārlej ar Santa Maria tako mērci, un iekšā cepeškrāsnī. Var droši vien arī uz pannas, cepti plāceņi man šķiet gardāki, lai arī kaitīgāki. Manuprāt, sanāca pasausi – nākamreiz likšu gaļu ar taukumiņu. Vēl sanāca neasi, jo tako mērce bija mild, bet gvakamoles vispār nebija. Lietu glāba vienīgi pataupītā tabasko mērce, lai gan arī mild.
Mačo Valera viens pats izdzēra pudeli ruma. Kā parasti, izklaidēja mūs par trim ar saviem jociņiem. Bet, kamēr neizklaidēja, mēs skatījāmies visādu Jaungada figņu. Pa krievu kanāliem gāja visādi comedy club un tamlīdzīgi, bet pa augsti garīgajiem latviešu – te dejas, te Intara Busuļa koncerts. Tiem, kas, tāpat kā es, neseko līdzi varenajai Latvijas estrādei, piedāvāju klipu vienai no viņa populārajām dziesmām – Gonki.
Intara koncerts atstāja drīzāk patīkamu iespaidu nekā otrādi. Var dzirdēt un redzēt, ka sākotnēji viņš ir džeza mūziķis. Kas attiecas uz dejām, tur arī bija jautri. Lieta tāda, ka rk13 kādreiz nopietni ar to nodarbojās, tāpēc, redzot dalībniekus, izsaucās viskautko, tipa: “O, atceries, mēs ar Violku toreiz un toreiz šņabi dzērām” (tas nebija teikts man). Bet es, savukārt, reaģēju: “Tu pazīsti runājošās galvas no televizora!”.
Lūk, piemēram, šova “Dejo ar zvaigzni” uzvarētāji Viola Abramova un Raivis Vidzis. (Cerams, ir saprotamas šova analoģijas ar Krievijas projektiem). Raivis it kā ir kultūrists vai pauerlifteris, tāpēc izskatās viņi smieklīgi. Diemžēl normālu video ar viņu deju neatradu, kur nu vēl tieši to, kuru mēs skatījāmies. Lūk, jums viena amatiera iztālēm filmētais.
Vēl ir ziņu izlaidumā: Viola un Raivis tuvumā
Tas bija pārtikas maisiņā. Kas tas ir, no kurienes un kāpēc tāds smieklīgs uzraksts – tīts noslēpumā.
Izskatās iespaidīgi, un pēc būtības pārsteidzoši. Griežas riņķī, atļauts ņemt visu, ko gribas.
Un jau braucu prom.
Pirms aizbraukšanas iedzēru tējiņu dzelzceļa stacijas terminālī, tējas un kafijas veikalā-kafejnīcā “Divi turki”. Tēja man negaršoja, pārāk stipri bija ievilkusies, kļuva rūgta un sīva, un tādu var dzert tikai ar cukuru vai saldumiem. Nācās nolauzt gabaliņu no “Stockmann” pirktās šokolādes, kļuva labāk.