Sākumā gribēju blogā video vajadzībām izmantot Silverlight, bet tas maz kam ir uzinstalēts. Es vēl nesirgstu ar sava svarīguma apziņu tādā mērā, lai domātu, ka cilvēki manu seno, stulbo klipu dēļ liks uz sava kompja kaut ko nesaprotamu. Tāpēc sāku skatīties, kas darās ienaidnieka nometnē, proti, Adobe flash video. Vienlaikus papētīju, kas vispār notiek multimediju informācijas digitālās kodēšanas lauciņā.
Likbezs un glosārijs
Kodeks – programma, kas izmanto noteiktus kodēšanas un dekodēšanas algoritmus video saspiešanai. Kodeks – standarta realizācija, tas ir, dokumenta, kurā noteikts, kāds būs rezultāts un kā tas ir jāatskaņo. Tādā veidā tiek panākta savietojamība: to, kas saspiests ar DivX, var atskaņot XviD, un otrādi. Kodeks sastāv no kodētāja un dekodētāja, no tā arī cēlies nosaukums.
Konteiners – faila formāts, kurā tiek glabāts saspiestais video.
Klasisks, sens konteiners – AVI, Microsoft mīl savu ASF (paplašinājums ASF vai WMV), flasham – FLV, DVD diskos – IFO/VOB, jaunais konteiners visu iecienītajam H.264 – MP4, Quick Time izmanto savējo (ar paplašinājumu MOV), animes fani izmanto matrjošku (.MKV), nu, bet vispār Vikipēdijā viss ir
Vairums konteineru ļauj iestūķēt sevī video, kas saspiests ar dažādiem kodekiem. Faila paplašinājums arī var būt dažāds, tas nav principiāli.
DirectX filtrs – īpašs programmas formāts kodekiem, kas ļauj citām programmām (parasti pleijeriem) tos izmantot. Piemēram, lai atskaņotu video MPEG4 formātā, kas izveidots ar DivX kodeku, izmantojot pleijeri ZoomPlayer, jūs varat uzinstalēt XviD filtru, kas ietver sevī MPEG4 kodeka realizāciju. Vai arī uzinstalēt DivX kodeka dzimto filtru.
Vēsture un teorija
DVD diskos un satelīta translācijās, ja atceraties, tiek izmantots senais kodeks MPEG-2. MPEG konsorcijs darbu nepārtrauca un dzemdēja likumīgu mantinieku MPEG-4 2. daļu (parasti saka vienkārši MPEG-4), kurš izplatījās sava ārlaulības brāļa DivX, kā arī puslikumīgā bastarda XviD veidolā. Tomēr tagad mums līdz viņiem maz daļas, jo salīdzinoši sen ir parādījusies progresa virsotne – uz procesoru alkatīgais H.264, tas pats MPEG-4 10. daļa. Tas tagad ir visur: telefonos, spēļu konsolēs, kā arī to bieži vien atbalsta īpaši aparatūras paātrinātāji un pat tādas videokartes kā ATI HD2600. H.264, saprotama lieta, saspiež vislabāk pie tādas pašas kvalitātes, nu vai arī kvalitāte ir augstāka pie tāda paša izmēra.
Paralēli sarosījās Microsoft un radīja kaut ko līdzīgu – Windows Media lietas attīstību (parasti .wmv konteinerā) ar nosaukumu VC-1. Atšķirības no H.264 – it kā mazākas prasības pret procesoru pie dekodēšanas, iespējams – dažreiz nedaudz labāka kvalitāte.
Abi šie kodeki tiek aktīvi izmantoti ne tikai trekeros, kur tos lieto videopirāti, kā jūs nodomājāt, bet arī augstas izšķirtspējas Blu-ray un HD-DVD diskos (Pēdējais jau ir atdevis galus).
Bet lūk, kas ir bēdīgi – līdz noteiktam laikam internetā, tas ir, tur, kur augsta saspiešanas pakāpe būtu visvairāk pieprasīta, valdīja visādas duļķainas senlietas. Un viss tāpēc, ka pamatveids, kā piegādāt video tīmeklī – flash, bet tas atbalstīja tikai diezgan vārgus komerciālos kodekus, kuru nosaukumi gadsimtos nesaglabāsies.
Piedevām Adobe priekš flash video izmantoja arī savu personīgo konteineru flv, kas webmasteriem laimi arī nevairoja – nācās video ne tikai pārkodēt, bet arī pārpakot.
Par laimi, Microsoft sarosījās un izlaida Silverlight. Tas vispār daudz ar ko ir labs, bet šajā gadījumā mūs interesē tas, ka tas atbalsta lielisko kodeku VC-1. Tomēr viens mēsls par otru nav labāks – formāts ir slēgts, privāts (savs), un vēl piedevām ASF konteinerā. Un galvenais – retam kuram uz kompja stāvēja Silverlight, tā ka kvalitāti izslāpušajiem webmasteriem tas arī nav risinājums.