Īstenība un prakse
Un lūk, beidzot laime ir klāt. Sākot ar kaut kādu tur versiju, Flash sāka atbalstīt H.264, un pat ar stipri saspiesto AAC-HE skaņu. Microsoft nobijās un paziņoja, ka nākamajā Silverlight versijā H.264 atbalsts arī būs.
Tādējādi zilonim un valim ir iestājusies zināma paritāte, bet mājaslapu īpašniekiem ir iestājusies paradīze. Gandrīz. Ja neskaita to faktu, ka H.264 iekš Flash bezdievīgi bremzē izšķirtspējās, kas ir lielākas par standarta 640x480. Silverlight ar savu VC-1 strādā divas trīs reizes ātrāk, taču joprojām ir uzinstalēts tikai kādiem 30 procentiem no visiem internetam pieslēgtajiem datoriem.
Kādi tad ir varianti video izvietošanai mājaslapās?
1. Izmantot Silverlight un Microsoft Expression Studio, lai kodētu VC-1 formātā. Tā, tiesa, ir par maksu, taču studentiem ar ISIC to dala uz haļavu caur programmu DreamSpark, tāpat kā daudzus citus izstrādes rīkus no Microsoft.
2. Izmantot Flash, piemēram, populāro pleijeri JW FLV Player, un kodēt H.264 formātā ar kādu programmu, kuru tagad ir savairojies nemērā. Maksas QuickTime no Apple ir tīri tā nekas, bet tas nesaprot MPEG ieejā, vismaz es neatradu, kā to izdarīt uz Windows. Toties lietot to ir ērti un viegli. Runā, ka labi H.264 formātā kodē arī Nero Recode, taču visi mani mēģinājumi to izmantot vainagojās ar neveiksmi: te gļuko, te neļauj izvēlēties vajadzīgos parametrus.
Galu galā es apstājos pie ļoti pat nesliktas programmas Xvid4PSP, kuras autors ir krievu izstrādātājs ar niku Winnydows. Programma ir bezmaksas, tāpēc ka tā ir vienkārši apvalks tādu open-source projektu kopumam kā ffmpeg un h.264. Starp citu, es mēģināju izmantot ffmpeg arī pa tiešo no komandrindas uz Linux, taču radīt video, kas sakodēts ar h.264, man tā arī nesanāca. Ne velti ffmpeg izstrādātāji oficiālajā mājaslapā raksta, ka programma nav paredzēta tiešai lietošanai, bet gan iekļaušanai citās pakotnēs, aptuveni tā, kā tas ir izdarīts iekš XviD4PSP.
Jebkurā gadījumā priecē tas, ka iegūto h.264 MP4 konteinerā var spēlēt ar flašu, QuickTime, un pat uz visādiem tur aifoniem un Nokia 5800. Protams, bez pūlēm tas spēlējas arī uz datora ar jebkura pleijera palīdzību, ja ir uzinstalēts H.264 dekoderis.
3. Izmantot trešo pušu video hostingu, piemēram, YouTube, kas kopš nesena laika atbalsta h.264, apsaukājot to par “augsto kvalitāti”. Vai Vimeo – tur kodeks ir švakāks, VP6, bet izskatās arī tīri tā nekas, turklāt h.264 atbalsts nav aiz kalniem.
Nākotne un augstā izšķirtspēja
Tā ka kopumā lietas tīmeklī ar video ir nesliktas, bet bet vēl nav ideāli. Toties augstās izšķirtspējas disku frontē viss ir kārtībā: Blu-ray kvalitāte pilnā FullHD izšķirtspējā (1920x1280) priecē neizmērojami. Toties prasības pēc procesora jaudas apbēdina: parasti vajag vismaz divkodolu Intel Core 2 Duo, un arī ar to ne vienmēr pietiek. Lai pietiktu, ir vērts uzlikt filtru CoreAVC, kas satur pašu ātrāko H.264 dekoderi dabā. Ja nu jums ir videokarte ar video aparatūras dekodēšanas atbalstu, kā, piemēram, ATI HD2600 – ir jēga uzlikt PowerDVD pleijeri, kas satur kodeku ar šīs fīčas atbalstu.
Savukārt bezmaksas kodeks ffdshow uz FullHD H.264 bremzē bezdievīgi, tāpat kā visu pārējo firmu kodeki.
Principā te jau arī pasakai būtu beigas, taču no svarīgā ir vērts pieminēt lūk ko. Visi iepriekš minētie kodeki satur patentētus algoritmus. Tas jau skan idiotiski, bet praksē ir vēl trakāk – kodeki ir vai nu maksas, vai arī bezmaksas, taču ne pārāk legāli. Par laimi, ne visas valstis atzīst algoritmu patentus, un īpašnieki dod priekšroku bezmaksas kodeku nevajāšanai – labuma maz, bet naudas aiziet daudz. Jebkurā gadījumā visi šie kodeki (ar izcelsmi no MPEG konsorcija) izmanto vienu un to pašu bāzes algoritmu - block-oriented motion-compensation-based, tulkot un stāstīt sīkāk es nesākšu.
Taču jau diezgan sen tiek pētīta iespēja video saspiešanā izmantot veivletus (wavelets). Galu galā tiktāl pētīja, līdz izpētīja – ar daudz ko slavenais britu valsts kanāls BBC izveidoja uz wavelets bāzētu kodeku Dirac . Bez tādām patīkamām īpatnībām kā bezmaksas statuss un atvērtais kods, Dirac ir arī brīvs no patentiem un ārkārtīgi efektīvs.
Mīnusi – maz kurš par to zina, programmatūrā gandrīz nav atbalsta, un rij procesoru trakāk nekā H.264. Taču tās ir labojamas lietas, tā ka tā ka teorijā Diracam pieder nākotne, kaut arī ne pati tuvākā. Tas ir, ja neizgudros kaut ko vēl advancētāku. Jebkurā gadījumā MPEG ģimene nekur nepazudīs, jo tai ir visplašākais atbalsts apraides standartos un ierīcēs, un arī H.264 ir tīri labs.