Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Fotoreportāža - Suņu izstāde un tējas dzeršana

Mūsu pilsētā no paša rīta notika suņu izstāde, aizbraucu paskatīties, turklāt tur bija Eži ar māsīcu un viņas megasuņiem, bet man vajadzēja nopirkt vadu Wiikey pielodēšanai pie Wii.

DSCN1317 
Šādi es tagad izskatos

Biļete maksāja 1.5 Ls. It kā nav dārgi, bet, neskaitot suņus, nekā interesanta tur nebija – neviens neko nepaziņoja un nepaskaidroja, tāds kā savējo tusiņš ar medaļu izdalīšanu tieši dalībniekiem.

Toties suņi bija lieliski – visdažādāko šķirņu un izmēru, knapi satilpa zālē. Vienkārši prieks acīm. Gribējās viņus vēl arī paglaudīt, bet tas droši vien nav īsti pareizi – skraidīt un grābstīties gar svešiem suņiem. Tāpēc apkampu es tikai Hasanu, Eži māsas suni.

Smaidošs vīrietis brillēs ir pietupies, lai paglaudītu lielu gaišu suni, kas glaužas klāt viņa sejai. Fonā stāv sieviete ar vieglu smaidu uz bezlapu koku un kūstoša sniega fona.

Saimniece ir fonā. Bet Hasans mani tā no sirds nolaizīja, ka pat briļļu stikli aizmiglojās

DSCN1322

 

Un tā nu es viņam iepatikos, ka viņš pat piecēlās uz pakaļkājām, lai mani labāk nodegustētu

Bet vakarā dzērām tēju ar kursabiedriem. Sākumā aizgājām uz ēstuvi “Ukrainska Hatka”, kurp es jau sen gribēju tikt. Cenas mērenas, īpaši priecē lētā svaigi spiestā sula. Noformējums tur ir ieturēts, bet viesmīle bija nac. apģērbā, ar nac. ņipru raksturu un, šķita, pat runāja ar akcentu.

Divi vīrieši sēž pie koka galda telpā, kas dekorēta ar augiem un interjera elementiem. Vīrietis pa kreisi, brillēs un gaišā džemperī, smaida, bet pa labi — ar ūsām un tumšā kardiganā, skatās tieši uz priekšu.

  Jura un pretendents uz galveno lomu filmā Terminators 4 – Valēričs

“Hatkā” es apēdu boršču ar pampušku un firmas ēdienu. Borščs bija diezgan parasts, taču drusku pārkarsēts. Firmas ēdiens man patika – auksta gaļa ar karstu mērci un maniem mīļākajiem dārzeņiem kā garnējumu. Samaksāju par to un sulu 5 Ls, pārsvarā par firmas ēdienu.

Kopumā – ne vainas, garšīgi.

IMG_001efwwfwef1Interjers

Tas droši vien ir bēdīgi, bet, neskaitot mūs, hatkā neviena nebija. Krīze, lai viņu jods.

Mums jau tā kompleksās pusdienas ir atkritušas atpakaļ līdz 2 Ls (4$) un pat mazāk. Tiesa, kafejnīcā Vecais Draugs, kur es arī nesen biju, un kur komplekss maksā vispār 1.40, baro nedaudz viduvēji, vismaz man tā likās. Lai gan nav vērts izdarīt secinājumus no viena apmeklējuma.

Istabas interjers ar sienām, uz kurām uzgleznotas saulespuķes, un centrā karājas piekaramais krēsls-šūpuļtīkls ar bordo spilvenu. Telpā redzamas arī atvērtas koka durvis, televizors pie griestiem un bērnu rotaļlietas uz grīdas.

Bērnu stūrītis

 

 

Ilgi mēs Hatkā nesēdējām, aizgājām uz Vēsmu dzert tēju, turklāt tur ir laba izvēle, bet es tēju mīlu, un tāpēc bieži tur sēžu. Vēsma man vēl patīk ar to, ka tur meitenes ir skaistā formastērpā, vienmēr izskatās lieliski un ir pieklājīgas. Plus vēl interesantas lielas zivis akvārijā. Un vispār tur serviss un noformējums, lai gan bez pretenzijām, bet kopumā ir līmenī.

Bilžu nebūs, jo es kautrējos knipsēt viesmīles. Savukārt zivju žēl – zibspuldzi izslēgt nevar, fočiks ir saplīsis.

Tā vietā lūk jums lāsteka, kādu man aiz loga katru reizi vāja sala laikā izaug vairākas. Nav brīnums, ka manā dzīvoklī parasti ir auksti. (Garas lāstekas bez atkušņa – vieta, kur no telpas noplūst siltums)

Uz veca koka dēļa ar uzrakstiem "MAGIC" un dažādiem simboliem, kas atgādina spiritisko dēli, pa diagonāli guļ caurspīdīgs dzeloņains priekšmets ar sarkaniem raibumiem, kas līdzīgs lāstekai vai burvju nūjiņai. Garums – vairāk par metru