Piecelos no rīta agri: lai gan rk13 apartamentu viesistabā ir biezi aizkari, saule tur spīd ar visiem saviem lūmeniem uzreiz, sitas tiem cauri un pilnībā atsit vēlēšanos pavaļoties. Katerina un rk13 neizteica vēlēšanos iet uz "Voltu”. Tāpēc es noskuvos un braucu uz pilsētu viens pats, lai vēl paspētu ieiet pelmeņu ēstuvē, ko Kņazs man reklamēja ne mazāk cītīgi, kā es viņam – operu. Aizbraucu ātri – jo vajadzīgais autobuss tagad kursē pa dienvidu tiltu – rets gadījums, kad mana optimistiskā prognoze piepildījās. Pie r13 tagad nokļūt ir vieglāk un ātrāk, kas priecē.
Aiz nav ko darīt aizgāju un nopirku atpakaļceļa biļetes uz iecienīto vakara ekspresi. Pārvadājumu cenas ir jau pavisam baisas, pat neminēšu, lai jūs nebiedētu. Bet Rīgā vēl pilsētas transportā ievieš e-talonus, turklāt tik veikli, ka tos nopirkt nav iespējams. Tiešā nozīmē – nākas pirkt parastās biļetes pie šofera par 1$ gabalā, kas vispār nevienos vārtos nelien: par to naudu var nopirkt gandrīz trīs pakas makaronu – Kņaza mīļākās barības.
Es, starp citu, aizmirsu pie rk13 skuvekli, vēl uz Jauno gadu. Par laimi, man tie ir divi – žilet fužon un žilet mačo trešais. Rīgā, par nelaimi, atstāju mačo, kuram ir viegli nopirkt lētus asmeņus iecienītajā veikalā, tāpēc man to ir daudz. Starp citu, smieklīgs fakts – dažiem vīriešiem patīk sieviešu skuvekļi, sakot, ka skujot labāk. Man par to nav viedokļa, neesmu mēģinājis. Bet vispār jau sen gribas nopirkt elektrisko skuvekli un beigt sponsorēt kārtridžu biznesa modeli. Runā, ka ir kulta panasoniks par 100 ls, un tas nekairina ādu, lai gan skuj ne ideāli. Es aiz skopuma skujos ar vienu asmeni veselu mēnesi, tā ka esmu gatavs skūties kaut vai ar cirvi: tāpēc man derēs arī filipss par puscenu.
Lai nu kā, mēs novirzījāmies no tēmas, jo runa taču bija par pelmeņu ēstuvi XLPelmeni. Es tajā, starp citu, jau biju, tikai stacijā, bet te mēs aizgājām uz centrālo, uz Kaļķjuku ielu. Aizgājām ne tāpat vien, bet tāpēc, ka tikai centrālajā varēja uzmeistarot specrecepti: vārīti pelmeņi, adžika, zaļumi, krējums, cepti pelmeņi, bet pa virsu siers. Diemžēl krīze nav saudzējusi sabiedriskās ēdināšanas iestādi: krējuma vietā mēs ieraudzījām tikai populāro vietējo joku “krējuma izstrādājums” (tas ir 10% krējuma un 90% naftas), bet siera nebija vispār. Tā lieliskā recepte arī izgāzās. Kā saprotat, tas ir kārtējais, šķiet, jau piektais apokalipses uzsauciens. Un šis pilnīgi noteikti nav mūsu vainas dēļ.
Toties nākamais gan – pilnīgi noteikti. Biļetes uz “Voltu” pirku divos naktī un vairs neko nesapratu. Ņemot to vērā, nav pārsteigums, ka atnākot uz seansu, mēs ar nelielu nožēlu atklājām, ka tas tiek rādīts latviešu dublāžā. Turklāt ir versija arī krieviski – vienkārši tā ir citā laikā. Vārdu sakot, es sajutu zināmus sirdsapziņas pārmetumus – biļeti tak pirku es. Par laimi, cīņubiedrs teica, ka latviešu valodu uztver labāk nekā angļu – bet parasti mums kino ir angliski ar lat. un krievu subtitriem. Tā ka iztikām – lai arī kaudzi nianšu mēs noteikti palaidām garām, kopējā jēga bija tīri labi saprotama, kā nekā tik daudzus gadus taču valodu mācījāmies.
Starp citu, smieklīgs fakts – kā zināms, multfilma angliski saucas “Bolt”, tas ir, zibens, pēc galvenā varoņa vārda. Parasti vārdus netulko, bet vārdam “Bolts” krievu valodā ir zināma konotācija, kas nav gluži piemērota bērnu multfilmai. Tātad, prikols slēpjas tajā, ka ne tikai krievi spēja apiet šo aso stūri, nosaucot varoni par “Voltu”. Arī latvieši neatpalika – latviešu versijā suni sauc “Bulta”, kas krieviski nozīmē “Strelka”. Lasās tas tāpat kā rakstās, ja nu kāds nav lietas kursā. Diemžēl bulta ir sieviešu dzimtes vārds, kas nav gluži veiksmīgi. Kā šo faktu uztver "neitīvie" runātāji, man līdz galam nav skaidrs, taču labāka varianta tik un tā nav.
Kopumā “Volts” – laba multfilma, kaut kur uz 8/10. Bet tik un tā paliek nepatīkamas nogulsnes no Holivudas scenāristu spējas izmantot vienas un tās pašas shēmas miljono reizi un izspiest no skatītājiem asaru pat ar tik vienkāršu sižetu. Man, starp citu, kinoteātrī vienmēr nez kāpēc emocijas ir spēcīgākas nekā mājās. Acīmredzot, ietekmē tā pati iedziļināšanās, par laimi zālē mēs bijām maz. Un ar popkornu arī neviens nekraukšķināja, vismaz es nedzirdēju. Es, taisnību sakot, ārtkausu gandrīz neskatos, tā ka no manas puses ir muļķīgi kritizēt populāro kino.
Pēc Volta mēs tomēr tikām līdz Il Patio, kuru rk13 lasa kā “Il Pačio” – domāju, ka ne bez iemesla. Smieklīgi, bet restorāns atrodas tieši pretī pelmeņu ēstuvei - viduslaiku stila pagrabiņā. Tāpēc tur ir nedaudz sasmacis gaiss, kas dažu iemeslu dēļ nebija īpaši patīkami dažiem no mums. (Rau, cik politkorekti un aplinkus es izteicos).
Tas ir topošais PhD rk13 un viņa sieva Katerina
Pēc Eži ieteikuma es pasūtīju krēmzupu ar jūras veltēm. Un klāt vēl pastu (vairs neatceros, kādu) un tēju ar grenadīnu. Par tēju (precīzāk, Magic Tea) šajā iestādē sauc uztjūnētu uzparikti ar augļiem un īpašu milzīgi garu karoti. Pie reizes uzzināju, kas ir grenadīns – tas ir salds sīrups no naftas. Kādreiz to taisīja no granātāboliem, bet mūsdienās visu taisa no naftas ar krāsvielu, aromatizatoru un cukura aizvietotāju. (Pareizrakstības pārbaude nezina šādus vārdus – re, cik optimistiska). Katrā ziņā, tēja augšpusē skābena, bet apakšā salda – ļoti garšīgi.
Tas ir Vasja, vēl tas kadrs
Vasja arī ēda kaut ko ar jūras veltēm. Viņš vispār rīkojās ļoti švītīgi (stulbs vārds) situācijai, kurā atrodas, taču es, kā vienmēr rūpīgi sargājot svešu praivasī, neko neatklāšu. Skaidrs ir viens – tā acīmredzami bija sestā apokalipses pazīme.
rk13 ēda picu, par pārējiem neatceros. Kopumā Pačio, kā vienmēr, ēdiens ir līmenī, un vispār jūtama klase – dzimtenē nekā tāda nav, lai gan cenas ir līdzīgas. Tā, viesmīle mums teica “prègo” (ja es nejaucu), kas itāliski nozīmē “lūdzu”. Pēc tam viņa ļoti vietā piedāvāja atnest maizi, kas nemaz neizskatījās pēc maizes, bet drīzāk pēc picas bez pildījuma, bet ar eļļu un zaļumiem. Tā man bardzo patika, pat vairāk nekā zupa un pasta. Nākamreiz noteikti paņemšu pagaršot arī citu maizi. Un vēl viesmīle man ar rīvi uzrīvēja parmezānu uz makaroniem - pārējie aiz izbrīna kaut kā nepiekrita.
Nākamajā daļā būs par pīļu un citas dzīvības barošanu, sabiedrisko ēdināšanu “Čili pica” un turpinošos apokalipsi divu jaunu pazīmju izskatā. Taču viss beigsies ar labo spēku uzvaru, vismaz pagaidu.