Kā atceraties, es joprojām taisos uz Turciju 30. aprīlī, neskatoties uz savu sāpošo plecu.
Pa kreisi – mūsu mīļākais pasniedzējs no Daugavpils RTU vārdā Igors. Viņš skaidro, kur var aizbraukt, manam klasesbiedram, kurš ir RTU doktorants, tātad arī it kā pasniedzējs. Un viņu arī sauc Igors.
Sagatavošanās ietvaros mēs vakar ar komandu un ziņkārīgajiem noripojām 53 km, vienlaikus pļaviņā apspriedām aktuālās problēmas.
Braucām uz turieni, kur es jau biju, uz Daugavas lokiem, tikai no otras puses. Grupā braukt, starp citu, ir vieglāk, bet varbūt veloapģērbs deva savu, kā arī entuziasms no pirmā izbrauciena daudzu mēnešu laikā (es vispār nebiju sēdies uz baika kopš Jaungada, bet pirms tam – braucu tikai uz darbu).
Kopumā bija kādi 9 cilvēki, kā redzam.
Serjoga ir reāli ķerts – viņam baikam bremzes gandrīz nestrādā.
Pirmā pietura, pirms Daugavas loku sākuma
Te mēs jau esam tikuši līdz tornim
Serjogam ir ellīgs agregāts Canon, jo viņš ir žurnālists
Daļu bilžu zemāk fočēja Serjoga.
Joprojām nevaru saprast, vai pietiek ar normālu fočuku, lai paciešami bildētu, vai vajag vēl arī prasmi
Te mēs nokāpām no torņa lejā un aizbraucām pa labi 
Aizbraucām līdz kaut kādam kempingam
Velosomas es pieāķēju, lai patrenētos
Ja nu kāds nav lietas kursā, ārā bija labi ja 15 grādi, bet ūdens vispār ledains
Tam ar lietu nav nekāda sakara, vienkārši mums ķipa tā pilsētu izrotājuši. Tie, saprotama lieta, ir kosmosa kuģi.
Bonuss: