Tiem, kas nelasa manu tviteri, vai tiem, kam vajag sīkumus, lai nebūtu simts reizes jāraksta.
Svētdien es slēpoju Sauleskalnā. Pareizāk sakot, mēģināju. Gandrīz uzreiz es “pamežģīju” kāju un nokritu ar stiprām sāpēm. Pēc tam, kad piecēlos, sāpes vairs nebija tik stipras, bet kāja ceļgalā ļurkājās no vienas puses uz otru, salokoties kā sērkociņš, kad mēģināju uz tās nostāties.
Aizkliboju līdz lejai, nodevu ekipējumu, padzēru tēju. Domāju, ka tas ir mežģījums vai kaut kas tamlīdzīgs. Kad atgriezāmies Daugavpilī, devāmies uz centrālo slimnīcu. Tur uztaisīja rentgenu, uzstādīja sākotnējo diagnozi “saites plīsums” un mani stacionēja, uzlika langeti (tā ir fiksācija, kaut kas līdzīgs “pusģipsim”). Divas dienas pagulēju slimnīcā, kuru laikā ārsts man pavēstīja sekojošo.
Man ir pārrauta ceļgala mediālā saite. Ar lielu varbūtību, arī krusteniskā. Pirmo viņi var salabot, otro – nē, to dara tikai Rīgā. Lai noteiktu precīzu diagnozi, ir nepieciešama MRT (magnētiskās rezonanses tomogrāfija). Pie mums to uztaisīs tikai pēc nedēļas, jo ir rinda.
Ārsts ieteica braukt uz Rīgu, kur uzreiz varēs uztaisīt MRT un operāciju abām saitēm, ja abas ir bojātas. Ieteica divas klīnikas – www.ljmc.lv un www.tos.lv Ar zināmām pūlēm mēs vienojāmies Rīgā, lai mani pieņemtu ārsts TOS, piektdien pulksten 4. Ārsts nodarbojas ar sporta medicīnu, tāpēc mans gadījums viņam nav nekas neparasts.
Situāciju nedaudz sarežģī tas, ka operāciju nedrīkst vilkt garumā, 2 nedēļu laikā tā jātaisa. Operācija tikai mediālās saites sašūšanai Daugavpilī maksā mērenu naudu. Taču abu saišu labošanas operācija vien Rīgā maksā no 600 līdz 1500 latiem, plus vēl blakus izdevumi (reiziniet ar 2, lai būtu dolāros). Nauda man, ar daļēju vecāku palīdzību, par laimi, ir. 1500, protams, ir augšējā robeža, tik daudz arī var atrast, bet jābūt pārliecinātam, ka tas ir nepieciešams. Apdrošināšanas man nav, es to nopirkšu, bet labums no tās būs tikai pēc kāda laika, operāciju tā neapmaksās.
Pašreizējās izredzes: pat ja ir pārrautas abas saites, pēc operācijas staigāt es varēšu jebkurā gadījumā. Aktīvi sportot – visticamāk, jā, bet daudz kas atkarīgs no veiksmes un operācijas. Krustenisko saiti nešuj, bet aizstāj ar mākslīgo, kas ne vienmēr ir labi, bet, ja plīsums ir pilnīgs, citu variantu nav.
Pagaidām precīza diagnoze nav zināma, tāpēc krist panikā ir pāragri. Ārstēšanās un rehabilitācijas periods aizņems vismaz 3-4 mēnešus. Pilnīga ceļgala funkciju atjaunošanās, ja tāda notiks – 6-9 mēneši. Rehabilitācija būs grūta un sāpīga, tam es jau morāli esmu daļēji gatavs. Brauciens uz Īslandi man saprotamu iemeslu dēļ atceļas.
Fiziski jūtos normāli, neskaitot to, ka dažreiz kāja nedaudz sāp, un naktī gulēt vai sēdēt ir neērti, viegli ir tikai gulēt, taču tas apnīk un viss notirpst.
Morāli jūtos dažādi. No vienas puses, priekšā pagaidām ir neziņa un ilgs atveseļošanās periods, no otras – ir lielas izredzes, ka es izārstēšos tiktāl, ka varēšu atkal pieopt aktīvu dzīvesveidu, iet uz sporta zāli un braukt ar riteni, bez kā es vispār savu dzīvi nevaru iedomāties. Esmu pieņēmis lēmumu, ka ar visbīstamākajiem sporta veidiem vairs nenodarbošos. Es taču agrāk apdomāju arī lēkšanu ar izpletni un klinšu kāpšanu. Velosipēdu pagaidām par ļoti bīstamu neuzskatu.
Kad es atkal strādāšu, pagaidām grūti pateikt. Sēdēt pie kompja man ir ļoti neērti, un šobrīd arī bīstami. Piedevām, sēdēt visu dienu pie kompja, kad pat nav iespējas iziet ārā, nemaz nerunājot par sporta zāli, man ir ļoti grūti. Jebkurā gadījumā pāris nedēļas pēc operācijas šo jautājumu varēs apdomāt no jauna.
Cenšos domāt par saviem virtuālajiem un reālajiem paziņām, kuri reizēm atrodas vēl grūtākās situācijās nekā es tagad, bet nekrīt izmisumā. Paldies, ka kalpojat par paraugu.
Turpmākās ziņas būs tviterī, un no turienes arī nokopēsies uz šejieni, es ceru. Sīkāka infa - tikai tad, kad tikšu pie kompja pēc ārsta apmeklējuma piektdien, kas varētu būt ne tik drīz. Jautājumus varat uzdot šeit, lai man nebūtu daudz reižu jāatbild: tomēr grūti rakstīt, bet stāstīt vienu un to pašu nogursti.