Es te sēžu un dzēšu ārā nevajadzīgās fotogrāfijas, nolēmu pie reizes ielikt viskautko interesantu.
Lūk, es, 2005. gada marta parauga, sēžu RTU ēdnīcā Meža ielā (vai kaut kā tā).
Tā ir kursabiedrene. Vārdu, drošības pēc, nesaukšu.
Rajona zvēriņi:
Super-dubļi tur, kur dzīvo vecāki.
Mans sen aizsaulē aizgājušais suns Džena:
Nojauc poliklīniku, lai uzbūvētu lielveikalu Iki. Poliklīnika pie mums galu galā tomēr parādījās, taču to sauc par doktorātu un tā aizņem vien kādas desmit telpas dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā.
Vertikālas zīlītes, starp citu, mēdz būt arī cilvēkiem, lai gan reti. Es neesmu saticis.
Mamma pamatīgi pieiet gatavošanās procesam eksāmenu kārtošanai.
