Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Latvija — velopārgājiens uz Demeni, Sileni, Elerni

Te mēs vizinājāmies 3. un 4. jūlijā. Tā daļa, kas no Demenes iezīmēta sarkanā krāsā, ir ievilkta ar roku — Demenes pludmalē nejauši izslēdzu GPS. Patiesībā mēs mināmies gar Baltkrievijas robežu pa pašu robežsargu ceļu! Kaut kā biju iedomājies, ka blakus ir Lietuva, nevis Baltkrievija. Ja mūs būtu pieķēruši, sodu ieblieztu tādu jūtamu, man šķiet.

Pārnakšņojām Silenes tūristu bāzē, turklāt viņiem tāda vienkārša telts vietas īre nav paredzēta, viss orientēts uz autobraucējiem, bet mēs sarunājām. Vieta un malka viņiem ir padārga, taču sanāca tā, ka beigās mums tas izmaksāja saprātīgu ciparu. (Re, kā es pūšu miglu acīs, nekādas konkrētības. Kaut ko negribas stāstīt publiski, bet pārējo neatceros).

Ceļš līdz Silenei:


Skatīt Bike Demene Silene Elerne Day 1 lielākā kartē

Ceļš atpakaļ:

 
Skatīt Demene Silene Elerne day 2 lielākā kartē

Es te mēģinu apgūt citus treku zīmēšanas servisus, izņemot Google Maps, reku jums flash. Tur mēs vienā vietā iebraucām purvā, jo braucam avantūristiski uz dullo, nevis pa zināmiem ceļiem kā garlaicīgi botāniķi. Pirmajā dienā nobraucām tieši 90 km, taču lielāko daļu pa gruntsceļiem un lauku celiņiem.


Plānojiet savus ceļojumus ar EveryTrail Mobile Travel Guides

Ceļš atpakaļ. Nobraucām 70. Kaut kā mums jau tā kļuvusi par tradīciju — otrajā dienā tikai 70 km. Nogurums liek manīties, vai kā.


Plānojiet savus ceļojumus ar EveryTrail iPhone Travel Guides

Tā aglonieši pārdod maizi pie TC Solo:

IMG_9302

Viņiem, starp citu, arī Maizes muzejs ir, vajadzēs aizbraukt

Cilvēks zilā kreklā stumj velosipēdu pa dziļu, dubļainu grambu ar peļķēm, kas ved cauri laukam ar garu zāli, ar mežu pie apvāršņa.

Tas pagaidām nav purvs, bet mūsu parastais ceļš, diezgan ciešams un gleznains.

Velosipēdists brauc pa šauru taciņu, kas stiepjas cauri aizaugušam laukam ar garu zāli un ziedošiem augiem, pretim koku līnijai pie apvāršņa zem apmākušām debesīm.

Bet lūk, šurp mēs gan velti atbraucām. Biezs skujkoku mežs ar daudziem taisniem stumbriem, caur kuriem tālumā stiepjas meža taka. Zemi klāj skujas un sausi zari, uz kuriem krīt saules gaisma.

Pagaidām vēl ir saulains, taču odi jau lūko tevi saraut lupatās.

 Vīrietis zilā kreklā, naģenē un brillēs stāv blakus piekrautam velosipēdam bieza meža vidū ar kritušiem kokiem.

Tas jau ir neapšaubāms mauntinbaiking. Patiesībā nav tik traki, kā izskatās. Viena bēda — baiki ir nokrauti, grūti stiept.

 Skats no mugurpuses uz cilvēku zilā kreklā un naģenē, kas iet pa aizaugušu meža taku un stumj velosipēdu. Pie velosipēda piesiets tūrisma inventārs: oranžs guļammaiss un zils paklājiņš.

Bet nākas.

Šaura taka, kas apaugusi ar garu, zaļu zāli, ko ieskauj biezi koki un krūmi vasaras mežā.

Jo tālāk, jo jautrāk.

 Vīrietis kamuflāžas cepurē un zilā kreklā, brillēs stāv biezā zaļā mežā, turot rokā lielu sēni. Aiz viņa redzama līkumota meža taciņa.

Bērns iepazīst pasauli.

 Smaidošs vīrietis zilā kreklā un naģenē stāv uz meža takas blakus piekrautam tūrisma velosipēdam, biezas koku zaļuma ielenkumā.

Skats no mugurpuses uz vīrieti zilā kreklā un naģenē, kas laužas ar velosipēdu cauri garai, zaļai zālei mežā.

Tas pats purvs, kurā iebraucām. Šajā vietā es iekliedzos: "Mēs neatkārtosim kļūdu, ko pieļāvām Baltkrievijā". Griezāmies atpakaļ. Odi bija tik nikni, ka tikko izkūlāmies ārā.

Vasaras ainava ar biezu mežu fonā un garu, spilgti zaļu saules apspīdētu zāli priekšplānā.

Ja jūs