Pirmajā dienā nobraucām aptuveni 102 km 11 stundās (precīzi to figņu neizmērīsi, īstenībā) un 67 km otrajā.
Pirmā diena
Apskatīt Subate day 1 lielākā kartē
Otrā diena
Apskatīt Subate day 2 lielākā kartē
Bet šis ir tas pats everytrailā.
Plāno savus ceļojumus ar EveryTrail Mobile Travel Guides
Subate day 2 iekš EveryTrail
Plāno savus ceļojumus ar EveryTrail Mobile Travel Guides
Stila ziņā gandrīz kā Krēta. Žēl, ka nepabeidza krāsot atlikumu.
Gandrīz ala Siguldā.
Šo laipu vēl pirms pāris nedēļām nebija. Neskatoties uz krīzi, labiekārtošana turpinās. (Tas ir Sventē, pie lauku sētas Akmeņi)
Dažreiz nākas arī pa šitādu pabraukt. Bet jūs sakāt – karstums, sausums.
Panku no šitādiem ceļiem gluži vai šķiebj uz sāniem.
Purvi mums ir skaisti.
Un to netrūkst.
Ozoli arī ir.
Un iedveš cieņu.
Te mēs Šēderē nežēlīgi ieklīdām pavisam ne tur, kur vajadzētu.
Un tas viss tāpēc, ka meklējām ezeru.
Kāds ir papūlējies te kaut ko iemest, lai pārietu pāri peļķei. Īstenībā uz šejieni ved vienkārši knapi pamanāmas rises pa laukiem. Sākumā nebija skaidrs, kāpēc. Mēs jau gājām, jo meklējām ceļu, ko mums Bing Maps parādīja. To ceļu neatradām, atradām šo. Starp citu, Bingam ir navteq kartes, bet Gūglei – teleatlas. Pirmās parāda arī meža takas un rises, tā ka mums Bings ir simtkārt labāks, ko es iepriekš nezināju. Mīnuss – dažreiz tas melo un ieved brikšņos.
Kā izrādījās, ceļš veda lūk, uz šejieni. Kas tas ir – man grūti saprast. Visticamāk, dzīvnieku vērošanai.
Tāda sajūta, ka kokā pa labi ir spēris zibens. Zari tuvumā ir apdeguši, starp citu.
Zosis sākumā mums agresīvi metās virsū, bet nepaspēju nobildēt. Aizbēga, kad panks piebrauca un strauji nobremzēja – nobijās no skaņas.
Ārā jau nakts, bet mums vienalga – tik braucam un braucam.
Panks, tas vispār nekur nesteidzas.
Līdz Subatei tikām jau naktī, telti nekaunīgi uzcēlām turpat pilsētas robežās, aiz nepabeigtas pirts.
Subatē ir jauki, var dzīvot.
Ir visādas senas baznīcas.
Galvenā laukuma nosaukums ir "tirgus". Uzreiz var redzēt, ka sena apmetne, un nav pārāk mainījusies kopš krustnešu laikiem.
Plāksnīte uz norādes vēsta, ka parks ierīkots par nīderlandiešu fonda naudu.
GPS man izlādējās, un mājup braucām jau uz dullo, jo papīra kartes es sev līdzi nestaipu. Bet vienalga uzdūrāmies ezeram – veicas. Vispār mēs peldamies katrā ezerā, ja varam atrast pieeju, nu un, ja ūdens nav gluži purva.
Panks ir laimīgs.
Pie Sasaļu ezera vispār ir vētras sekas.
Ezers ne velti ir dabas liegums – turpat pie krasta sēž vēzis, kaut ar kailām rokām ņem ciet.
Cilvēkiem gan uz visu ir nospļauties - atved līdzi mašīnās atkritumus un atstāj. Lūk, vēl viens iemesls, kāpēc mašīnas vajadzētu aizliegt. Kājām vai ar velo tik daudz mēslu neatstiepsi. Un arī neatstāsi, jo saproti tam cenu.
Te mēs atkal ne tur iebraucām. Tālāk ielīdām purvā, pēc tam mežā, riteņus stiepām uz sevis. Nācās atgriezties, diemžēl tālāk nebija ceļa pat kājām.
Kopumā – viss forši.