Visi, lūk, zina Jūrmalu, bet ne visi zina, ka uz otru pusi no Rīgas gar krastu atrodas apdzīvota vieta Saulkrasti. Uz turieni arī pūļiem dodas rīdzinieki un citi biedri atpūsties pie jūras, jo vietām tas ir vienkāršāk un lētāk nekā uz Jūrmalu. Vēl tur notiek pazīstams džeza festivāls.
Mēs savukārt aizbraucām tāpēc, ka tur vasarā dzīvo Aux, kurš piedāvāja no turienes ar ričukiem tikt līdz Siguldai, turklāt tas ir tuvu. Es Siguldā pirms tam biju bijis tikai pāris reizes un ne īpaši to biju redzējis, bet pie jūras šogad vispār nebiju bijis, tāpēc iemeslu braukt bija daudz.
Skatīt Saulkrasti Sigulda 1 lielākā kartē
Bija diezgan raustīgi stiprināt ričuku ar sistēmu no "Maximas" par 5 ls, bet it kā tīri normāli darbojas, ne sliktāk par to pankisko par vairākas reizes lielāku summu.
Te mēs ar gumijām papildu garantijai pieštellējām
Pudiņ, šī ir Alise.
Pa ceļam ieraudzījām "pilsētas svētkus" Lielvārdē. Nopirkām tur "paštaisītu" saldējumu par 0,80 Ls glāzītē. Pēc izskata un garšas patiešām paštaisīts, bet Rūjienas tik un tā labāks.
Mana skeptiskā sejas izteiksme labi pauž attieksmi pret cenas un kvalitātes attiecību.
Pilsētas svētki Lielvārdē tādi panīkuši, pārsvarā ķīniešu tekstils, un pat nav, ko redzēt, atskaitot to saldējumu iepriekš. Cenas gan zemas.
Lūk arī tas pats Rūjienas saldējums. Ja nu kāds dzīvo pazemes bunkurā un to vēl nav redzējis, paziņoju, ka tas ir viens no nedaudzajiem zīmoliem, kurš taisa saldējumu no piena, nevis no augu taukiem. Lai gan pie mums Latvijā arī no tiem garšīgi uztaisa, atšķirībā no krievu ("Русский холод"), kas man negaršoja. Rūjienas man patīk, bet kaut kādu iemeslu dēļ tikai glāzītēs, bet kastītēs nē. Lai gan es jau sen kastītēs neesmu ēdis saldējumu - diēta. Toties glāzītes ir baigi garšīgas, starp citu, kraukšķīgas un brūngani apceptas.
Saulkrastos civilizācija sasniegusi neredzētus augstumus - ielu norādes krustojumos. Līdz šim Latvijā neko tādu nebiju redzējis.
Aux teica, ka izņemot centrālās ielas, citu te nav. Mājām ir savi nosaukumi, kā, piemēram, šai te zemāk.
Pludmale no mājas ir 50 metru attālumā, bet mola dēļ ļoti akmeņaina. Tālāk ir smilšu pludmales, skaistas, gandrīz kā Liepājā vai Jūrmalā (bet tur tomēr ir nedaudz krutāk, jo kāpas)
Vabole saoda sviestmaizi un negribēja lidot prom.
Piesardzīgs kaķis ir piesardzīgs.
Taču spēlēties patīk.
. . . piesardzīgi.
Vēl pat nebija sācis krēslot, kad mēs devāmies ceļā (pulksten 16-os!)
Šeit mēs netikām iekšā, tur notika privāts pasākums. Bet vispār tā ir kaut kāda restaurēta pils.
Lūk, no kurienes rodas visi šie stārķu bari Latvijā! Tos audzē pie Siguldas.
Pie Siguldas arī ir civilizācija. Uzreiz var redzēt, kur nauda plūst. Mums Latgalē nekā tāda nav.
Un šāda arī nav.
Un šāda arīdzan nav. Kalniņš, starp citu, vienkārši lielisks, gandrīz kā Turcijā, tikai īsāks.
Tilts pār Gauju pie iebrauktuves Siguldā. Uzreiz pa labi - kempings Makars, kur mēs nakšņojām (izņemot Aux).
Ēst nācās velns viņu zina ko, turklāt tumsā, jo mēs nezinājām, kur ir lielveikals, un iepirkāmies lauku bodē.
Bet šīs jau ir bildes Aux autorībā
Kopumā pirmā diena pagāja neslikti. Jūrā nopeldējāmies, saldējumu paēdām. Nobraucām gan pamaz, pēc maniem mērogiem, toties Siguldā kalniņi lieliski, interesanti gan braukt lejā, gan augšā. Kempingā Makars, starp citu, pilns ar vāciešiem ar kemperiem, daudzi ar velosipēdiem. Viens bija ar rekumbentu, Vaude telti un Ortlieb somām. Es būtu baigi apskaudis, bet man drīz pašam viss būs tāds pats, atskaitot varbūt rekumbentu.
Ja neesat lietas kursā, kas ir rekumbents, tad re, kur tas ir. Tam ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar klasisko velosipēdu, īpaši tūristiem: mugura nenogurst, ainavas labi pārskatāmas, krist ir zemāk.
Kempingā, starp citu, ir elektrība, tualete, duša. Cenas gan nav latviešu, bet vācu. To mēs nezinājām - ja tu esi samaksājis par vietu, it kā laivas pavizināties iedod bez maksas. Neatkārtojiet mūsu kļūdu.