Vakar noskatījos anime Spice And Wolf.
Anime nav gluži standarta tādā ziņā, ka runa tur ir nevis par kaujām, bet gan par tirdzniecību. Bez dvēseles mokām un dziļas jēgas meklējumiem tukšā vietā arī neiztika, bet tas bija ar mēru.
Sižets vienkāršs. Uz viduslaiku planētas ceļojošs tirgotājs Lorenss Krafts vienā jaukā dienā savos ratos atklāj starp ādām gulošu kailu meiteni ar asti un ausīm. Meitene diezgan asi paskaidro neprašam, ka viņa ir dieviete vārdā Horo, kura pieskata ražu ciematā: te padara to bagātīgu, te mazāku, lai zeme atpūstos. Taču ciemata zemnieki viņu vairs nenovērtē, tāpēc viņa nolēmusi doties prom, kam arī izvēlējusies viņa ratus.
Vilcene Horo Gudrā
Neuzticīgais un pēc dabas racionālais Lorenss skeptiski nodomā, ka meitenei aizbraucis jumts, uz ko viņa pārvēršas par vilceni. Skats izrādās tik biedējošs un iespaidīgs, ka tirgotājs paņem Horo sev līdzi un apņemas aizvest viņu līdz dzimtenei, kas atrodas tālu ziemeļos.
Sižetam attīstoties, mēs uzzinām, ka Horo, neskatoties uz to, ka dēvē sevi par "Gudro" un savu cienījamo daudzu simtu gadu vecumu, brīžiem uzvedas kā pusaudze. Mūždien pavelk Lorensu uz zoba, koķetē un flirtē līdz bezsamaņai, dzer un ēd par trim uz viņa rēķina, un vispār izrādās savā ziņā sterviska meitene (vecmāmiņa?) .
Neskatoties uz to, vai drīzāk pat pateicoties tam, Lorenss pieķeras Horo arvien stiprāk, taču neaizmirst arī par saviem tirgotāja ideāliem.
Vārdu sakot, anime ir kruta, bet mulsina lūk kāda lieta. Viss tur ir balstīts uz dialogiem - ekšena pavisam maz, mūžīgas sarunas un tirdzniecības operāciju skaidrojumi. Pie kam tie pēdējie it kā nav nemaz tik sarežģīti, bet man personīgi tik un tā grūti izsekot domas pavedienam. Vai pie vainas ir tulkojums (krievu subtitri) - pilnīgi iespējams. Kuru reizi jau sevi lamāju, ka kačāju (tā ērtāk) no rutrekera, nevis ar angļu sabiem.
Lorenss un Horo
Visu vēl vairāk sarežģī tas, ka Horo ar Lorensu ļoti bieži sarunājas caur puķēm un ar mājieniem, jo (pēc japāņu tradīcijas, hehe) nevar un negrib atklāti izteikt savas jūtas. Vai arī tāpēc, ka viens otru tāpat labi saprot, bet trešajām personām, proti, mums, neko sakošļāt un mutē ielikt negrib. Vēl gan gadās, ka Horo izsakās ārkārtīgi provokatīvi, piemēram, ar seksuālu zemtekstu, bet arī tādos gadījumos būtu forši uztvert visas nianses.
Kopumā ņemot, laikam jāspiež uz pauzi un jāštuko, ko tad viņi katrā konkrētā gadījumā bija domājuši. Vai arī jākačā kaut kur amerikāņu licence ar normālu tulkojumu.
Aizmirsu pateikt: anime uzņemta pēc light novel, proti, patlaban Japānā populārā vieglās un lētās masu lasāmvielas žanra. Bez fanservisa animē arī neiztika: šur un tur Horo ieņem kārdinošas pozas vai vispār parādās bez drēbēm (parasti gan šķīsti piesegta ar matu šķipsnām, tiesa). Izskatās tas, taisnību sakot, vairāk vai mazāk organiski, jo pusi sižeta veido Horo viegli erotiskie jociņi par Lorensu.
Skatīties katrā ziņā ir vērts un var, ja jūs neapgrūtina garie dialogi, un periodiski skaidrojumi debiliķiem uz pirkstiem par to, kas ir, piemēram, fjučers (bez paša termina, protams, jo darbība norisinās viduslaikos).
Lūk, jums nobeigumā kosplejs par Horo, vairāk vai mazāk izdevies.
