Beidzot es devos ar tūrisma klubu "Sniegpulkstenīte" kājnieku pārgājienā. Nekādi neizdevās, gaidīju šo mēnešus divus, laikam.
Ir labas bildes, ko sabildēja Oļegs un Sabīne (vajadzīgs konts iekš https://web.archive.org/web/20170409181412/https://www.мордакнига.рф/), bet es ielikšu savas (šausmīgas, kā parasti) un viņu bildes jauktā secībā.
Dodam lo-fi masās! Te jums sākumam treki, kā mēs gājām un cik nogājām. Vispār — 24 km pa kādām 9 stundām. Piecēlāmies 7os, izbraucām no autoostas 8os, atgriezāmies pusseptiņos. Vietām nedaudz lūzām cauri sniegam, slīdējām pa ledu, bet kopumā nebija grūti. Viss bija kruti, tikai apavus gan vajadzētu labākus sadabūt, un tad var iet tālāk. Sniegpulkstenīte, starp citu, aicina visus gribētājus, bet lūdz atcerēties, ka "Sniegpulkstenīte nav māte Terēze". (c) Oļegs
Sniegpulkstenīte Sventē
EveryTrail - Atrodi taku kartes Kalifornijai un citur
Skatīt Sniegpulkstenīte Svente 2011. gada 27. marts lielākā kartē
Šie ir Sabīne un Oļegs.
Mana asā acs (precīzāk, smadzenes), ieraugot Sabīni, uzreiz iekliedzās: "Hipster detected". Vispār, laikam jau nebūšu daudz grēkojis pret patiesību.
Šos džinsus es nopirku ASV pirms gada un tik tikko tajos ielīdu. Tagad, tieši otrādi, ir ļoti ērti. Toties visas pārējās drēbes karājas kā maisi, vajag mainīt, bet naudu tam tērēt negribas.
Te mēs ar Oļegu sēžam Egļukalnā, tur blakus ir skatu tornis un mūsu pusē slavenā slēpošanas trase.
Ziemā pie mums arī ir jauki.
Tas pats skatu tornis.
Sabīne stūrgalvīgi soļo, lai gan nebija izgulējusies un vietām bija kā zombijs.
Skaistums.
Pa sausu ceļu iet ir viegli un patīkami.
Dzimtā dubļu pļura.
"Parasti mēs lūk šāda izmēra zivis ķeram. Uz zābaku. Iebāžam kāju ar zābaku strautā un gaidām, un tad jau pieķeras".
Šis ir skats no Egļukalna, pa kreisi — lielais slēpošanas kalns
Pastaigāties pa saulainu mežu — nekā pasaulē labāka nav!
Banāniņi ir mana barība. Bet Oļegs dzer uz pusēm tēju ar šķidru melno ļaunumu. Starp citu, ziloni jau jūs nepamanījāt — paskatieties, kāds zvērīgs tesaks pa labi iedurts.
Vjetkongs, brača
Desiņa un brendijs stiprina sniegpulkstenīšu spēkus. Ne visu, tiesa gan, bet tikai visatsaldētāko ietiepīgāko, ko pārstāv Oļegs.
Tas netraucē viņam vest un vadīt, kā arī gudri skatīties uz ierindas dalībniekiem
Bebri ir labi
Bet daba nē
Mums uz šejieni
Nav vēl izmiruši spoguļkameru turēšanas cienītāji Latvijas zemē
Nācās arī palēkāt pāri strautiem
Kā arī palūzt cauri sniegam līdz celim un dziļāk
Tas nebija vienkārši
Bet ļoti satisfying
Mēs lidojam!
Cik saldi gan es apkampu šo koku! Gandrīz kā meiteni
Tā ir vienkāršāk, taču tas var arī pārlūzt zem tevis
Skaistums. Ja vēl man arī redze būtu labāka. Toties kā atmiņa lieliski — skaties un priecājies.
Zombiji maršā
Oļegam strauts līdz celim. Burtiski, kā izrādījās.
Noslēpumainas drupas purvu vidū. Gaidām Baskervilu suni.
Taisnās rindās iestādīts mežs.
Mūsu purvi ir neiedomājami skaisti
Meitenes arī tīri neko, spēks tāds kā spēkavīriem, ka sniegā lūst iekšā kā teiksmu varoņi
Ceļotājiem Latgales mežos vējš gādīgi nogāzis soliņus
Nogriezām ceļu caur kapiem, ieraudzījām lūk šādu apsargātu objektu
Labi, ka pie mums ir civilizācija un visās lauku pieturās ir soliņi
Mēs nemaz neesam noguruši un vēl spējam stāvēt
Bonuss: kāpēc uz takas sniega nav, bet apkārt ir? Biezs mežs visapkārt. Mīkla.
Attēlā ir paslēpts satelītšķīvis. Es nopietni.