Par parku "Mežakaķis" es jau rakstīju, tāpēc šoreiz būs pārsvarā bildes. Īsi sakot: iziet visas trases man pagājušajā reizē bija vājprātīgi grūti, un melnajā trasē es pusi šķēršļu izlaidu. Un pēc beigām knapi varēju paiet. Šoreiz izlaidu tikai vienu, beigās gan nebija tik vienkārši, bet pavisam paciešami. Un jau pēc jautrības beigām, pēc pāris stundām, īpaša noguruma nebija, varēja atkal iet rāpties.
Nākamreiz domāju beigās iziet "balto" trasi melnās vietā, tai it kā vajadzētu būt vēl grūtākai. Un, protams, neizlaist nevienu atrakciju.
Tālāk sākas parks
Savācam ekipējumu
Meitenes mūs reģistrē
Makets tiem, kuri vēl nespēj iedomāties, kas viņus sagaida
Šie ir dīki dabas mīļotāji
Bet šie ir skarbie liānu iekarotāji
Mežakaķī ir arī kafejnīca
Patīkams koka virzienrādītājs
Gatavojamies
Uzmanīgi klausās instruktāžu
Mācību trase
Trenējamies
Lai nenoveltos no īstās
Diena pilnā sparā
Jābūt uzmanīgam
Treniņš beidzies, tālāk zaļā trase
Šeit viss ir vienkārši, pagaidām var atslābināties
Ērti kā šūpuļtīklā
Rāpjamies-parāpjamies
Vairs nemaz nav tik zemu
Bet pagaidām vēl ir viegli
Es arvien vairāk fonā
Bet virs galvas - cilvēki
Nav viss tik vienkārši
Visiem patīk aktīvā atpūta
Pat mēli no laimes izkar
Bet balansēt nav viegli
Uāāāāā!
Šī, biedri, ir spīdzināšanas mašīna
Glābējs iesācēju gaidās
Lūk tāda lūk štelle
Garlaikoties nenākas
Es pats, beidzot
Jautrākā daļa - braukt lejā pa trosēm
Viena veiksmīga bilde sanāca (ne man)
Pareizāk sakot pat divas
Bet varbūt pat trīs
Vasara zaļā
Augstu
Un vairs nav tik vienkārši
