Lūk, ko visādu izzinošu salasījos.
Mīts par Anatas un Baala mīlestību kļuva par pamatu "svētās laulības" ceremonijai, kas tika veikta Kanaānas tempļos, kur "dievietes pārstāves" bija viņas priesterienes, kuras atdevās svešzemniekiem.
Atkal lieliska reliģiska tradīcija — ko nu Gļebs iebildīs, ko?
Volhvi izgatavoja arī amuletus — sieviešu un vīriešu rotaslietas, kas bija klātas ar buramzīmēm. Prasmi apstrādāt metālu un kalt senslāvu valodā sauca par "viltību"; šis vārds ilgu laiku nozīmēja "gudrību", "meistarību". Pagāni tērpās volhvu-kalēju darinātajos svētku tērpos, lai veiktu rituālus, kuru iedarbībai tādējādi vajadzēja pastiprināties.
Interesanti!
Uz kuģa uzslēja ar brokātu izklātu būdu, kurā ievietoja dārgās drānās tērpto mirušo. Pēc tam uz bēru sārta upurēja dzīvniekus — suni, zirgus, gaili un vistu. Mirušā radinieki uzslēja savas būdas pie bēru sārta, spēlēja mūzikas instrumentus un līksmoja, bet nāvei nolemtā meitene stājās ar viņiem dzimumsakaros.
Ģermāņu un skandināvu reliģija
Paldies kaut par to, ka ne ar suni, zirgu, gaili un vistu.
Termins (robežzīmju dievs)
Lielais pontifiks (augstākais priesteris) (lat. Pontifex Maximus, burtiski «Lielais tiltu būvētājs») sākotnēji bija augstākais priestera amats Senajā Romā un tika ieņemts uz mūžu. No 753. līdz 712. gadam p. m. ē. šo amatu ieņēma valdnieki.
Izrādās, Romas pāvestam nav sveša ne inženierija, ne pagānu amats.