Apziņas esamību labajā puslodē ir īpaši grūti noliegt, ja subjektam piemīt lingvistiskās spējas abās smadzeņu pusēs, jo šādā gadījumā atdalītās puslodes bieži pauž atšķirīgus nodomus. Slavenā piemērā jaunam pacientam pajautāja, par ko viņš vēlas kļūt, kad izaugs: viņa kreisās smadzenes atbildēja: "rasētājs", bet labās izmantoja burtus uz kartītēm, lai saliktu vārdu: "autosportists". Gadās, ka atdalītās puslodes reizēm vēršas viena pie otras tieši, verbalizēta starppusložu strīda veidā.
Šādā gadījumā katrai puslodei var būt savi uzskati. Padomājiet, ko tas liecina par kristietībā un islāmā plaši izplatīto uzskatu, ka cilvēka pestīšana ir atkarīga no pareizas ticības pareizajam dievam. Ja pacienta ar sadalītām smadzenēm kreisā puslode atzīst Jēzus dievišķumu, bet labā — ne, vai mums būtu jāpieņem, ka viņam tagad ir divas nemirstīgas dvēseles un vienai lemta eņģeļu sabiedrība, bet otrai — mūžība ellē?
Sems Heriss grāmatā "Pamošanās" par pacientiem, kuriem medicīnisku indikāciju dēļ ķirurģiski atdalītas smadzeņu puslodes.
https://web.archive.org/web/20150905231146/https://www.samharris.org/waking-up