Kurš gads ir bijis vienkāršs? Varbūt vienīgi dziļa bērnība, kurā nebija ne pienākumu, ne darīšanu. Visi pārējie no tevis kaut ko prasa, vai arī tu pats prasi.
Pagājušais gads nebija izņēmums.
Sāksim ar sausiem cipariem par to, ar ko esmu nodarbojies visvairāk, proti, sportu un fitnesu.
Sākumam es nopirku velosipēdu Cube LTD SL 2015. Iepriekšpasūtīšanu veicu vēl iepriekšējā gada rudenī, bet atveda velo tikai martā. Velosipēds ir brīnišķīgs, man ļoti patīk. Diemžēl mans kakls un mugura uzvedas arvien kaprīzāk, un velosipēds te nepavisam nepalīdz.
Nopeldēju 53 km.
Nobraucu ar velosipēdu – 2775 MTB stilā, 152 izmantojot to kā pārvietošanās līdzekli, un 1318 pa šoseju, tātad kopā 4245 km. Pilnīgi iespējams, ka arī vairāk, un lai gan centos mērīt rūpīgi, ne vienmēr izdevās.
Par jogu trekeris raksta, ka esmu pavadījis 24 stundas, bet domāju, ka lielu gabalu nemaz neizmērīju.
Skrēju vispār vienreiz, skrējienā "Mežciems" 5 km.
12 km pavadīju uz eliptiskā trenažiera, 20 km ar kājām.
Pārgājienos pa mežu tūrisma kluba “Sniegpulkstenītis” sastāvā nostaigāju 111 km, bet ar riteni nobraucu pat 1355 km.
Ar distanču slēpēm noslēpoju 34 km.
Ar smailītēm distanci nepateikšu, bet pāris reizes šī lieta bija.
Palidoju ar paraplānu trešo reizi mūžā.
Uzņēmu pie sevis viesus no kaučsērfinga un "Warmshowers" piecas vai sešas reizes, no tām trīs vai četras reizes – riteņbraucējus. No Nīderlandes, Francijas, Lielbritānijas.
Izlasīju vairākas grāmatas, tostarp Sema Herisa “Atmošanās”.
Lūk, šādi izskatās ar trofejām piepildītais šī gada goda dēlis.
Sitāras meistara Pandita Pdžita Singha koncerts Daugavpilī, vizīte skrošu rūpnīcā, mana vectēva foto. Suvenīri no Kipras, ceļveži un kartes. Izrāde “Tuvība” Daugavpils teātrī, ļoti forša. Mākslas nakts cietoksnī, velomarafons Lietuvā.
Tālāk es iejutos sev negaidītā lomā – biju goda liecinieks kāzās. Vairākas reizes gāju uz Rotko centru uz izstādēm. Neohipiju festivāls "Yaga Gathering" Lietuvā. Postfolka festivāls "Menuo Juodaragis" turpat, un buklets par to, kā no kaņepēm var taisīt virves un apģērbu, ekoloģiskus un izdevīgus. Daugavpils velokross un Daugavpils novada velomarafons. Vēl viens "Novel" velokrosa posms Lietuvā. Biļetes uz “Marsieti” un “Zvaigžņu kariem”. Vairāki sūtījumi ar tēju no Ķīnas. Medaļa (bronza) par komandu ieskaiti skrējienā “Mežciems”.
Nepieradinātās mūzikas festivāls “Skaņu mežs” Rīgā.
Un, protams, kaudze vizītkaršu un karšu no Jordānijas: viesnīcas, gidi, Petra.
Kvīts par sūtījumu no anonīmā salaveča Reddit platformā.
Novadīju 12 oficiālus galda spēļu pasākumus ar tēju un bulciņām, daudz spēlējām arī tāpat.
Noorganizēju 8 velo izbraucienus “Kapteinis Gliemezis” formātā, lērumu vienkāršu treniņu. Iestādīju koku (un ne vienu vien).
Pabiju krosfiteru ar tērauda pautiem treniņā Stropos.
Vairākas reizes spēlēju "Laser Tag", viena no tām – burziņš manā dzimšanas dienā.
Pabiju “Muzeju naktī” Daugavpilī, festivālā "Seven hills" Rēzeknē.
Biju vairākos koncertos: Akustik Foliumos, "Artilērijas Pagrabos".
Īsfilmu festivālā "Silver Screen Cinemas".
Noskatījos kinoteātrī filmas:
Marsietis
Zvaigžņu kari
The Man from U.N.C.L.E.
Mad Max: Fury Road
Chappie
Piedalījos "Escape Room" kvestā.
Pabiju piecās vai sešās dzimšanas dienās.
Aizgāju uz veloergometriju un panēsāju Holteru, uztaisīju elektrokardiogrammu un sirds USG, uzzināju, ka sirds man ir kā sportistam.
Nedzēru alkoholu, ja nu vienīgi pāris reizes saslapināju lūpas.
Pavadīju 52 stundas meditācijā, 293 reizes.
Izdarīju 97 lielus un mazus darbus plānotājā.
Iemācījos uztaisīt vairākas vienkāršas figūras ar poi.
Pabiju divās jaunās valstīs un uzrakstīju atskaites par šiem ceļojumiem: Kipru un Jordāniju.
Nopirku aizsargātu "Olympus" fotokameru, kuru var mest no diviem metriem un izmantot zem ūdens.
Uztaisīju atbalstošo poti pret encefalītu (nākamā nebūs drīz).
Parakstījos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai manas nāves gadījumā manus orgānus varētu izmantot, lai palīdzētu citiem cilvēkiem.
Izšķīros no meitenes, ar kuru mēs tikāmies divarpus gadus un dzīvojām kopā divus. Nav vienkārša tā lieta, cilvēku savstarpējās attiecības. Laime, ka tas bija, skumjas, ka tagad vairs nav. Skumji būt daļai no to mileniāļu statistikas, kuri viegli izbeidz attiecības, ja neiet, bet vēl ļaunāk ir galu galā kļūt par daļu no abjūzeru statistikas un vēlmes būt kopā tikai tāpēc, ka negribas nomirt vientulībā.
Mana veselība uz rudeni kļuva arvien sliktāka, līdz es sāku permanenti izjust drebuļus, temperatūru, muskuļu raustīšanos un citus pretīgus simptomus. Ar tādiem jociņiem arī aizbraucu uz Jordāniju, un pēc atgriešanās no turienes man labāk nepalika, tas gan ir droši.
Pavasarī pārstāju ēst gaļu (bet turpināju ēst zivis). Noturējos līdz JG, tagad uz laiku nolēmu to atkal ēst, ja nu kļūst labāk. Lai gan speciāli uz gaļu nevelk, atšķirībā no saldumiem.
Esmu gājis jau pie kaudzes ārstu, un esmu uztaisījis desmitiem analīžu, un iešu vēl pie daudziem, bet viens ir skaidrs: tas, kas ilgst jau vairākus mēnešus, pats no sevis nepāries. Pagaidām neviens man nav lāgā palīdzējis, kļūst te labāk, te sliktāk.
Nekādus braucienus uz ārzemēm un uz citām valstīm nākamgad es pagaidām neplānoju, un nezinu, kā nodarbošos ar savām iecienītajām lietām: fitnesu, pārgājieniem un velobraucieniem, lai gan arī nespēju iedomāties, kā es dzīvošu, ja visa tā manā dzīvē nebūs. Pašlaik man ir slikti, pat ja es izeju mežā un noeju vien pāris km, lai gan spēka pietiek. Gāju caur “nevaru” uz baseinu, bet to nav iespējams darīt, ja pēc tam piecpadsmit minūtes nevari atgūties un sēdi uz dīvāniņa. Atkal jau, stulbi to darīt ar temperatūru, var pasliktināt savu stāvokli. Tomēr, ja neiet uz baseinu vai vismaz ārā, mani moka bezmiegs un vispār dzīve nav mīļa. Viss, protams, pāriet – jautājums, kad?
Lūk, tādi ir gada kopsavilkumi. Būtu pilnīgi normāli, ja ne tas vāks beigās. Katru gadu notiek kaut kas nozīmīgs, vai ir vēlams izdarīt kaut ko nozīmīgu. 2015. gadā vietām bija arī par traku, bet dzīve turpinās, lai arī ne tā vienkāršākā.