Vakar gāju uz Rotko centru uz biedrības LAMPA festivālu, kur vairāki runātāji mums pavēstīja par aktuālām sabiedrības tēmām.
Tusiņš patīkams, visdažādāko veidu hipsteri, pārsvarā fotogrāfiskie, dzirdīja ar krutu krafta limonādi, baroja ar roku darba torti.
Pirmais bija mākslinieciskais direktors no Krievijas, kurš ilgi lika visiem zīmēt ar flomāsteru uz A4 dažādas negaidītas lietas, taču briesmīgās akustikas dēļ neko no tā, ko viņš teica (krieviski), nevarēja dzirdēt, tāpēc labuma es sev guvu maz. Vēl jo vairāk tāpēc, ka zīmēt nemāku pilnīgi nemaz. Sāls jau tur, protams, nebija tajā, bet, lai kā tu skatītos, ja es pat sērkociņcilvēciņu ar pūlēm uzzīmēju, nav saprotams, kāpēc papīru bojāt.
Tālāk uzstājās, manuprāt, bijusī LR izglītības ministre un runāja par inovāciju un dialoga nepieciešamību, un nedaudz par nākotni. Tas jau bija ņiprāk, bet uz to brīdi es jau biju noguris un novērsos.
Pēdējais lektors bija Oļegs Ignatjevs, kurš LTV krievu apraidē vada raidījumu “punkti uz i”. TV es neskatos, tāpēc par raidījumu un Oļegu iepriekš neko nebiju dzirdējis.
Es noskatījos izlaidumu par eitanāziju, interesanti gan. Lai gan es vienmēr esmu par eitanāziju un neredzu nopietnus argumentus pret, ja vien neesi ticīgais, tāpēc raidījumu noskatījos drīzāk ziņkārības dēļ – kāda Latvijā ir TV, kāda ir krievvalodīgā TV un ar ko slavens raidījuma vadītājs. Kopumā arī studijas viesi drīzāk bija par, nevis pret, neskaitot nejauši iejukušo Džīzasa pielūdzēju.
Raidījumu es sev novilku, ja nu kāds gribēs paskatīties, nu vai arī LTV mājaslapā(kas, atklāti sakot, pamatīgi gļuko)
Lejupielādēt mp4 video