Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Bruņurupuči līdz pašai apakšai (Iemīļotais stāstiņš)

 

Pirms vairākām desmitgadēm kāds pazīstams zinātnieks (daži saka, ka tas bijis Bertrāns Rasels) uzstājās ar publisku lekciju astronomijā. Viņš stāstīja, ka Zeme riņķo ap Sauli, bet tā, savukārt, — ap plašas zvaigžņu sistēmas, ko sauc par mūsu Galaktiku, centru. Lekcijas beigās maza, padzīvojusi lēdija, kura sēdēja aizmugurējās rindās, piecēlās un paziņoja:
— Jūs te mums sastāstījāt pilnīgas muļķības. Īstenībā pasaule ir plakana plāksne, kas balstās uz milzīga bruņurupuča muguras.
Pasmaidījis ar pārākuma apziņu, zinātnieks jautāja:
— Bet uz kā tad stāv bruņurupucis?
— Jūs esat ļoti gudrs jauns cilvēks, ļoti, — atbildēja vecā lēdija. — Tas stāv uz cita bruņurupuča, un tā tālāk, līdz bezgalībai!

Vikipēdijā, kā jau ierasts, ir pilns visādu mudžekļu par šo tēmu.

Bet man pie sirds iet Hallucinogen treks  par to pašu tēmu
Gamma Goblins ('Its Turtles All The Way Down' Mix)