Ir pagājušas jau divas nedēļas, kopš mēs ceļojam, un pat ar fotogrāfijām es nevaru ideāli atjaunot hronoloģiju. Tāpēc šis raksts būs nedaudz juceklīgs, bet foto es atšķaidīšu ar visādiem noderīgiem faktiem par valsti.
Mēs devāmies pastaigāties pa Fuzetas pludmali, lai apskatītos, kas un kā ir tepat, blakus.
Portugāles iedzīvotāju skaits ir 10 miljoni cilvēku, tas ir, piecas reizes vairāk nekā Latvijā, bet platība ir lielāka tikai pusotru reizi. Turklāt nekāda īpaša burzma nav jūtama, izņemot lielās pilsētas. Faru, kur mums vajadzēja ielidot, ir pavisam neliela pilsētiņa, 60 tūkstoši cilvēku kopā ar priekšpilsētu, un tā atrodas Atlantijas okeāna krastā, tikai ne gluži Eiropas rietumu galējā punktā, bet dienvidāk. Tieši tāpēc šurp pa lēto lido Ryanair no Lielbritānijas un Vācijas, bet diemžēl ne no Latvijas.
Pastaigājušies pa pludmali, devāmies uz Faru pēc produktiem.
Vika sabildēja portugāļu mīlestību pret greznām konstrukcijām.
Mēs atnācām uz krastmalu, kur mūs savos tīklos noķēra ļoti tumšsnēja meitene. Viņu sauca atkal Paola, un viņa piedāvāja laivu tūri uz tuvējām salām. Nočekojis Tripadvisor, es noskaidroju, ka tūristi ar tūri parasti ir apmierināti, bet kompānija vispār ir pati populārākā. Šajā dienā mēs tūrei pieteikties nevarējām, jo Andrejs sēdēja hatā un strādāja, bet pierakstījāmies uz ceturtdienu. Paņēmām uz divām salām, pa 25 eiro no deguna. Es samaksāju par visiem ar karti, kas atkal deva iemeslu aizdomāties par to, cik tomēr joprojām ir neērti norēķināties savā starpā, kad naudu tērē ne viens pats.
Ja mums visiem būtu emerdžent-bankas kartes, kā N26 vai Revolut, mēs varētu savā starpā visu izlīdzināt. Taču tikai tādā gadījumā, ja viena un tā paša, kas galīgi nav variants. Eiropas Savienība par mums domā, un maksājumi eirozonā drīz kļūs zibenīgi, bet vadīt iekšā visus tos IBANus tāpat ož pēc viduslaikiem. Labi vismaz, ka atcēla pārējos obligātos laukus — bet Swedbank, piemēram, vārdu un uzvārdu tāpat prasa ievadīt, pat nezinu, cik tas ir likumīgi.
Ideāli būtu izmantot naudas pārsūtīšanas pieprasījumus maksājumu urlu veidā. Nesajaukt ar gopņikiem latviešu slengā, te domātas hipersaites tādā formātā kā «sendmoney:». Tādu saiti varētu nosūtīt jebkuram caur jebkuru mesendžeri, nevis kā tagad — tikai savas bankas klientiem.
Eh, sapņi, sapņi. Tikai gādīgā Eirokomisija spēj piespiest kapitālistus sadarboties. Par laimi, nesen tika pieņemti daži likumi finanšu nozares atvēršanai, un ir cerība, ka drīz strādāt ar finanšu informāciju kļūs ērtāk. Kas zina, varbūt arī urlas piesteigsies.