Tualete Bergamo lidostā rāda, cik cilvēku ir iekšā
Savācam mašīnīti, karstums baigais
Itāļu kontrasti: sporta auto un sarūsējis vietējais "zapiņš"
Pastaigājām gar krastu, skaistums te neaprakstāms. Bildes vēlāk.
Pavizinājāmies ar elektrobaikiem, tīri jautri, bet tie ir pārāk jaudīgi. Kā mopēds. Jaunākā knapi pieveica kalnu, bet nepadevās. Beigās mēs nedaudz sadalījāmies, apmaldījāmies, bet viss beidzās ar atkalapvienošanos. Nobraucu pa akmeņiem, nav slikti, bet gribas ko sarežģītāku.
Uz dažām dienām iekārtojāmies Murlo ciematā, Toskānā. 1100. gada māja, sienas dauzīt nedrīkst, kondicionieru nav.
Toties ir divi baseini, patīkams pagalmiņš, sporta zāle un mangalis. Un katrai guļamistabai sava tualete!
Ledusskapis retro, vienkārši ellīgs, ar saldētavu paša ledusskapja nodalījuma iekšpusē.
8. jūlijs: ierašanās Dolomītos un kāpiens Tofanā
Atbraucām uz Dolomītiem, beidzot nevis 36, bet 18 grādi. Skati te neticami. Dzīvojam mājā, kuras saimnieks Luka acīmredzami ir ar vieglu OKT vai autists. Viss ļoti akurāti, pārdomāti. Matrači labi, slēģi blīvi, ziepju trauciņš speciāls, ļoti daudz skapju, un viss no koka. Wi-Fi kods uz lapiņas ar lieliem burtiem. Virtuvē ir pat folijas un pārtikas plēves griezējs!
Mūs sagaidīja apkopēja un pastāstīja, ka ledeni pārslēgt nedrīkst, gāze jāaizgriež, kad ej prom, termostats nav jāslēdz iekšā, tāpat jau ir silti utt. utjp. Luka acīmredzami kāro pēc ekonomijas un kontroles. Te vēl netrūkst atvilktņu ar uzrakstu Privato, un tās aizslēdzamas ar atslēgu. Ir desmit kafijas turku, kuras te sauc par džezvām. Bet elektriskās tējkannas gan nav.
Daļai mūsu komandas sākās kalnu slimība, un tāpēc uz Tofana Di Mezzo virsotni 3200 m augstumā es devos viens, un pat aizstaigāju gandrīz līdz pašai virsotnei. Lai cik dīvaini nebūtu, šoreiz tik bailīgi kā Rumānijā nebija. Varbūt gar taku nostiepto trošu dēļ, varbūt saulesbriļļu dēļ, kas padara apkārtni mazāk reālu. Pa ceļam satiku draudzīgu suni, viņam kalnu slimības nav, un augstums nebiedē. Augšā padzēru tēju, kā nākas. Kā jau aptuveni biju rēķinājis, trošu ceļš līdz virsotnei un atpakaļ man izmaksāja 60 eiro. Nav maz, bet ar kājām tur gandrīz nevar aiziet, un skaistums baigais.
9. jūlijs, astotā diena Itālijā
Pamanīju, ka fotohromatiskās brilles (hameleoni) te aptumšojas zibenīgi. Ja atmiņa neviļ, tas ir ultravioletā starojuma dēļ, kura te ir bezgala daudz. Ziežos ar 50+ krēmu, un tik un tā iesauļojos.