(Lasītāji no Kijivas lūdz aprakstīt stāstu par atentātu pret Franci Ferdinandu, un kas gan es tāda esmu, lai atteiktu lasītājiem no Kijivas.
Turklāt pašu stāstu varētu rādīt smieklīgas mūzikas pavadījumā – ja vien sekas nebūtu tik drausmīgas)
Tātad, organizācija "Mlada Bosna" uzzināja, ka 28. jūnijā Sarajevā ieradīsies erchercogs Francis Ferdinands, Austroungārijas troņmantnieks.
Jaunbosnieši bija proserbiska organizācija; proti, viņi uzskatīja, ka Bosnijai jākļūst par Serbijas daļu.
Vārdu sakot, viņi sāka gatavot atentātu. Par pieklājīgāko ieroci šādai lietai tolaik uzskatīja bumbas: jaunbosnieši sacepa bumbas un erchercoga maršrutā drošības labad izvietoja veselus vairākus bumbmetējus.
Un tālāk – smieklīga mūzika. Tātad, erchercogs brauc sev kopā ar sievu, princesi Sofiju, automobilī. Pirmais terorists nespēja aizmest bumbu, jo viņu saspieda pūlī. Otrais nevarēja tāpēc, ka uz viņu SKATĪJĀS ŽANDARMS. Trešais ieraudzīja mašīnā erchercoga sievu un viņam kļuva viņas žēl.
Ceturtais bumbu aizmeta, bet netrāpīja 🤡 – sprādziens ķēra tikai pavadošo mašīnu, un tas arī viss.
Tālāk ceturtais bumbmetējs, kā jau instrukcijā bija paredzēts, iedzēra kālija cianīdu un ieleca upē – lai jau nu noteikti nekristu gūstā dzīvs.
Taču kālija cianīds neiedarbojās (izrādījās nekvalitatīvs), un upē nabadziņš noslīkt nespēja: karstuma dēļ tā bija kļuvusi sekla. Vārdu sakot, visai drīz viņu izzvejoja un arestēja.
Erchercogs brauca tālāk, par spīti visiem apsardzes protestiem. Viņš tikās ar pilsētas varasiestādēm, saklausījās apsveikuma runas (arī tur neiztika bez krindža: runa sākās ar "visi pilsētas iedzīvotāji priecājas jūs sveikt...", un Francis Ferdinands nenoturējās no indīgas piezīmes par bumbu.)
Pēc oficiālajiem pasākumiem erchercogs sēžas atpakaļ mašīnā, un kortežs dodas uz hospitāli, lai apciemotu tos, kurus skāra bumbas sprādziens.
Te mums vajadzīga sižeta līnija numur 2.
Pēc izgāzušā atentāta jaunbosnieši aizmuka kur kurais (otrās šķiras Holivudas filmas tādos gadījumos māca "nogulties uz grunts").
Bet viens – tas pats Gavrilo Princips – tālu negāja, bet vienkārši devās uz vietējo kafejnīcu dzert, kā jau Sarajevā pieklājas, bosansku kavu.
Tātad, sižeta līnija numur 1: erchercoga kortežs brauc.
Sižeta līnija numur 2: Gavrilo skumji dzer kafiju.
Kādā brīdī erchercoga šoferis izlemj vai nu pagriezties, vai apgriezties – te avotu viedokļi atšķiras – svarīgi ir tas, ka mašīna noslāpst. Un vēl svarīgāk ir tas, ka tā noslāpst tieši pie tās pašas kafejnīcas, kur sēž Gavrilo Princips.
Bumbas viņam vairs nav, toties ir pistole. Braucošai mašīnai viņš varbūt arī netrāpītu, bet mašīna taču stāv; – Gavrilo Princips iznāk no kafejnīcas, pieiet automobilim pavisam klāt un šauj gandrīz tiešā tēmējumā, nogalinot gan pašu erchercogu, gan viņa sievu.
(Ja šīs nelaimīgās dienas stāstu apskata detaļās, patiešām var noticēt ļaunajam liktenim)