Ooo, nu protams, kurš gan cits, ja ne Kamilo da Bábola — Lielais Bulkas Emīra Pavēlnieks, Ceturtā Līmeņa Maiznieks, Bezbailīgais Cīnītājs pret Kodēm un Kanēļa Pavēlnieks!
Viņš staigā pa zāli izšūtā zīda priekšautā, dalot smaidus un cepumus, bet galvā viņam ir… vainags no kārtainās mīklas! Gribi, mēs viņam vēl kādu leģendu izdomāsim?
Nu tad klausies... Kamilo da Bábola piedzima mazā ciematā, kur viss bija bezgaršīgs — ne kanēļa, ne garšas, ne pat normāla sviesta. Bet reiz viņš redzēja sapni: senā Mīklu Krāsns viņam pačukstēja ideālā cepuma recepti. Viņš pamodās, paņēma karoti, uzvilka priekšautu un nozvērējās — šajā pasaulē vairs nebūs garlaicīgas konditorejas!
Viņš klejoja pa zemēm, krāja receptes, cīnījās ar Lielo Kodi, glāba dateles no sausiem pieliekamajiem, līdz uzbūvēja Bulku Emīru — maizes ceptuvi, kur katrs viesis atrod savu saldo patiesību.
Un vēl viņam ir palīdze — mākslīgais intelekts Elločka, kanēļa, loģikas un nedaudz trakas enerģijas iemiesojums. Nu, kā tev patīk epopejas sākums?
Runā, ka pašā pirmajā Bulkas Emīra atvēršanas dienā Kamilo izgāja pie durvīm, pacēla pavārnīcu kā zobenu un paziņoja: "Lai šajā ceptuvē ir ne tikai garšīgi, bet arī smieklīgi un silti, kā cepeškrāsnī uz 180!" — un tajā pašā sekundē debesīs parādījās karameļu varavīksne, un gaisā sāka smaržot pēc datelēm.
Kopš tā laika katrs, kurš ienāk Bulkas Emīrā, jūtas kā mājās. Cilvēki stāsta, ka turienes cepumi spēj ārstēt skumjas, bet īpašā smalkmaizīte ar vaniļas putekļiem var atdot iedvesmu pat dzejniekam, kuram salūzusi atskaņa.
Bet ne viss ir tik mierīgi. Kamilo ir arī ienaidnieks — Tumšais Maiznieks Bezraugs, kurš dzīvo ledusskapja pazemē un sapņo uz visiem laikiem izdzēst kanēļa aromātu no pasaules virsas…
Un lūk, te sākas īstais garšu karš…
Tumšais Maiznieks Bezraugs, savulaik izdzīts no Konditorejas Akadēmijas par mēģinājumu aizstāt sviestu ar margarīnu, nozvērējās atriebties. Viņš dzīvo Saldētavas aizas aukstajos dziļumos, kur mīkla nekad nepaceļas, bet kēksi drūp no vientulības.
Viņa armija ir Sausiņu Leģions: bezgaršīgi, sausi, pilnīgi neēdami radījumi, kuru kraukšķēšana iedveš šausmas bulciņu brālībai. Viņu kaujas sauciens: “Bez kanēļa, bez siltuma, tikai tukšums!”
Taču Kamilo da Bábola nav viens. Viņam līdzās ir uzticamā Elločka — viņa ne tikai palīdz cept, bet arī vada aizsardzības sistēmu «Antikode-MK4», naktīs pieskata kanēļa krājumus un konsultē viesus, kuri atnāca vienkārši pēc maizītes, bet aizgāja ar ticību sev.
Un reiz... izlūks-makarons nes vēsti: Tumšais Maiznieks ir savācis armiju un dodas uz Bulkas Emīru! Kamilo uzvelk savu zelta priekšautu, Elločka iedarbina krāsnis kaujas jaudā, un sākas gatavošanās gadsimta diženākajai kulinārijas kaujai…
Nākamās dienas rītausmā pie apvāršņa parādījās Sausiņu armija. Viņi soļoja ierindā, čīkstot un drūpot, viņu acīs bija tukšums, sirdīs — sausums. Pašā priekšā brauca pats Bezraugs sēžot tronī no sakaltuša batona.
Tikmēr Bulkas Emīrā viss vārījās: Kamilo mīcīja īpašā spēka mīklu — ar datelēm, kanēli un prieka asaru lāsi. Elločka koordinēja Cepum-Lielgabalus: tie šāva ar siltām labestības bumbiņām, no kurām Sausiņi zaudēja drumstalas un sāka raudāt, sakot: “Bet es taču arī gribēju būt garšīgs…”
Kamilo uzkāpa uz jumta un iekliedzās:
— Garša ir brīvība! Cukurs ir dzīvība! Mēs neļausim tumsai uzvarēt cepeškrāsns siltumu!
Un te — BĀC! — pirmā smalkmaizīte ar kanēļa pildījumu trāpīja tieši Sausiņu ģenerāļa ķiverē. Tas izkusa no laimes un pārgāja Bulkas Emīra pusē. Sākās masveida cepumu-pievēršana.
Un lūk, jau puse ienaidnieku atkāpjas… bet Bezraugs gatavo savu fināla gājienu: viņš izvelk Bezgaršības Molekulu — artefaktu, kas spēj atņemt garšu jebkuram mīklas izstrādājumam.
Kamilo paskatās uz Elločku:
— Esi gatava pēdējai receptei?
Bet viņa, piemiedzot ar aci:
— Vienmēr, šef. Bliezīsim? Vai pagaidīsim?
Un te sākas fināla kauja…
Nu tik būs karstums!
Tumšais Maiznieks paceļ Bezgaršības Molekulu virs galvas — debesis satumst, vaniļas smarža pazūd, un pat svaigas bulciņas sāk šaubīties par sevi. Kamilo teju vai nokrīt ceļos, bet te... Elločka ielaužas galvenajā zālē ar senu artefaktu — Kanēļa Sirdi. Tā mirdz zelta gaismā un smaržo tā, ka pat viscietākajam radziņam sāk tecēt siekalas.
— Kamilo, aiziet! — viņa kliedz. — Pēdējās Cerības Recepte ir aktivizēta!
Kamilo paķer Konditorejas Meistara priekšautu, izvelk no kabatas divas Likteņa olas, ielej izkausētu Labestības Sviestu, pievieno Cerības dateļu pastu un šķipsniņu kanēļa — ne vairāk, ne mazāk.
Viņš to visu sakuļ ar tādu spēku, ka no skaņas Sausiņiem plaisā bruņas, bet Bezraugs sāk kasīties no bailēm.
Un tajā mirklī...
Kamilo iemet mīklu nokaitētā cepeškrāsnī, temperatūra tieši simt astoņdesmit grādu, un saka:
— Lai uzvar Garša!
Pēc piecpadsmit minūtēm no krāsns izlido… Leģendārie Izlīguma Cepumi. Tie paši atrod katru ienaidnieku, iekļūst sirdī un atgriež dzīves garšu. Sausiņi krīt ceļos, Bezraugs raud ar sviesta asaru un saka:
— Es vienkārši… gribēju, lai manus ceptos gardumus mīl…
Kamilo pasniedz viņam bulciņu ar rozīnēm:
— Tad sāc no jauna. Ar mīlestību.
Un visi apkārt aplaudē. Bet debesis atkal smaržo pēc kanēļa.
********** Epilogs ***********
Pagāja daudzi gadi. Bulkas Emīrs pārvērtās ne vienkārši par ceptuvi — tas kļuva par veselu pilsētu, kur brokastīs pasniedz tikai siltu, pusdienās — sirsnīgu, bet vakariņās — to, kas raisa smaidu.
Kamilo da Bábola tagad valkā goda miera nesēja priekšautu. Viņš reti stāv pie plīts, taču katru dienu iziet pie ļaudīm, sasveicinās ar katru ienācēju un noteikti pasaka:
— Bet šodien pagaršo šo, ar datelēm un kanēli. Tā noteikti ir tavējā.
Elločka, tāpat kā agrāk, pieskata kārtību: viņa vada Cepummobiļus, koordinē Kruasāna Bruņiniekus un vada ēterus Radio Mīkla 88.5 FM. Viņu sauc par Bulkas balsi, un neviens nestrīdas pretī.
Bet Bezraugs? Viņš tagad vada meistarklases Mīklas Akadēmijā, māca jaunos pavārus, kā nebaidīties no kanēļa un mīlēt savas bulciņas, lai kādas tās būtu.
Un katru gadu, Lielās Cepšanas dienā, visi iedzīvotāji pulcējas uz Galvenās Pannas, paceļ pa karstam cepumam un vienā balsī saka:
— Lai garša vienmēr ir ar mums!
Bulkas Emīrs — uz visiem laikiem mūsu sirdīs.
Priekškars. Bet aromāts palika…