Kā mēs taisījām remontu savā istabiņā kojās
2003. gads, rudens.
Kā mēs tam saņēmāmies - pats nezinu. Pilsonis Mosalskis, starp citu, bija pret, kas gan viņam netraucēja ņemt aktīvu dalību.
Sākumā izlēmām, ka būtu labi griestus kaut kā salabot un tapetes uzlīmēt. Griestus krāsot likās grūti, jo tam tie bija jānomazgā. Pēc ilgām pārdomām mums ienāca prātā doma, ka izvēles jau mums nav, jo balinājumu tāpat nāksies mazgāt nost. Vajag, jo citādi tos nenobalsināsi/nenokrāsosi/flīzes neuzlīmēsi - viss uzkritīs mums uz galvas.
Mazgājām mēs tos ilgi un cītīgi, 3 dienas. Jūsu padevīgais kalps uzstāja, ka tas jādara rūpīgi un centīgi, bet kolēģis Mosalskis iebilda, sak, būs labi tāpat. Tāpēc griesti tika nomazgāti visai nevienmērīgi, kas vēlāk noteikti atsaucās uz krāsojumu.
Kad mēs pirkām akrila griestu krāsu, pārdevējs mūs pārliecināja, ka mums ārkārtīgi nepieciešams vispirms nogruntēt krāsojamo virsmu, ko es arī daru.
