Tātad, patiesībā DVD tiek pielietota šāda shēma
Tiek ierakstīts datu bloks, kura beigās atrodas informācija integritātes pārbaudei un kļūdu labošanai. Kļūda, kas radusies šāda bloka iekšienē, tiek saukta par PI. (Parity Inner) (Cipari attēlā neko nenozīmē, tie ir smukumam)
Dati
Informācija kļūdu labošanai bloka iekšienē
{1 0 0 1 0 0 1 0} {0 1 1 0}
Bet kas notiks, ja kļūdu blokā būs tik daudz, ka tās nebūs iespējams izlabot ar paša bloka beigās esošo redundanto datu palīdzību? Šādai situācijai pēc katriem 208 blokiem tiek ierakstīti papildu bloki ar redundantiem datiem, kas paredzēti jau veselu bojāto bloku labošanai, kurus nevarēja izlabot ar datiem bloka beigās. (Atvainojos par bezgalīgo vārda "bloks" atkārtošanu, bet toties es to mīlu kā dzejnieks)
Datu bloki
Informācija kļūdu labošanai bloka iekšienē
Kļūdaino bloku labošanas apgabals
{1 0 0 1 0 0 1 0} {0 1 1 0}
{1 0 1 0 0 0 1 0} {0 1 0 0}
{1 0 1 0 1 0 1 0} {0 1 0 1}
{1 0 1 0 0 1 1 1} {1 1 1 1} . . . . . utt. 208 reizes
{1 0 1 0 0 1 1 1} {1 1 1 1}
{1 1 1 0 1 1 1 1} {1 0 0 1}
{1 0 1 1 1 1 1 1} {1 0 0 0}
Neizlabojama kļūda bloka iekšienē tiek saukta par PIF (Parity Inner Failure) vai PO (Parity Outer), un šāds bloks tiek izlabots pilnībā, izmantojot ar zilo krāsu atzīmētos datus. Taču, ja kļūdaino bloku ir pārāk daudz, tos izlabot nav iespējams, un dzinis nevar nolasīt disku, izmetot paziņojumu CRC Error, kas vispār neatbilst patiesībai (optiskajiem diskiem). Tam vajadzētu teikt Unrecoverable PO errors. Mums pats interesantākais ir tas, ka Lite-On DVD dziņos ar programmu Nero CD-DVD Speed vai K-Probe palīdzību var pārbaudīt kļūdu līmeni. (Sony un dažu citu firmu dziņi - tas arī ir Lite-on). Programmā Nero CD-DVD Speed, kas gandrīz vienmēr ir NERO pakotnē, no izvēlnes jāizvēlas "Disc Quality" (Diska kvalitātes pārbaude) un jāuzliek ātrums 4x, pie kura pieņemts pārbaudīt kvalitāti.
Lūk, pie noteikta kļūdu skaita dziņa mikroslēgums spēj tās izlabot un turpināt lasīšanu. Es šeit nesniegšu precīzu aprēķinu un paskaidrojumus, teikšu vienīgi to, ka mūsu mērķiem pietiek zināt, ka programmu uzrādītais PI līmenis nedrīkst ilgstoši pārsniegt 280, bet PO (PIF) - 32. Atsevišķi pīķi neskaitās - tie var būt nolasīšanas vai ierakstīšanas gļuki. Bet, lūk, vairāk vai mazāk gari posmi padarīs disku nenolasāmu, lai gan patiesībā daudz kas ir atkarīgs no lasošā dziņa. Protams, daudz kas ir atkarīgs arī no rakstošās iekārtas. Kādreiz slavējās Plextor un Pioneer, tagad populārs ir lētais un kvalitatīvi rakstošais NEC. Diemžēl teiciens "čukča nav lasītājs, čukča ir rakstnieks" šeit nostrādā par visiem simts - gadās, ka NEC dziņi pat nespēj nolasīt disku, ko paši ir ierakstījuši (es domāju gadījumu ar drausmīgi zemas kvalitātes diskiem). Taču matricām ir izšķiroša nozīme - pat vissliktākajā dzinī TY, visticamāk, ierakstīsies ideāli un glabāsies ļoti ilgi (neskatot dziņa un disku nesaderības gadījumus, kas arī mēdz būt)
