Vispār es pārsvarā lasīju fantastiku. Klasiku lasīju maz – daļu no skolas programmas, kurai pietika pacietības. Kas attiecas uz citām grāmatām – kādas pagadījās, visādi mēsli parasti, pat vārdus negribu saukt, lai neizblamētos.
Bet tagad, tā kā man sāp plecs, esmu sācis kā buržujs katru dienu baseina vietā iet vannā, labi vēl, ka nav ūdens skaitītāju. Un kamēr guļu vannā, lasu savā Sony Reader klasiku vai ko tamlīdzīgu. Tāpēc rakstīšu pseidorecenzijas. Kāpēc "pseido"? Tāpēc, ka kritiķis no manis nekāds – neko neesmu lasījis, nav ar ko salīdzināt. No otras puses, tas var ienest kādu svaigu skatījumu – es tomēr esmu cilvēks ar pa pusei tehnisku domāšanu, turklāt vēl ateists/materiālists. Noteikti kādam būs interesanti uzzināt, kā tādi cilvēki uztver klasiku, turklāt reizēm vēl stipri māksliniecisku. Ko es ar to domāju, skatieties zemāk.
Lasīt tālāk →