Šī vēstule Zvuki.Ru vietnes konkursam 2003. gadā kļuva par labāko. Paldies redakcijai par sapratni.
Mēs dzīvojam pārmaiņu laikā. Droši vien pat nevajadzētu pieminēt seno ķīniešu teicienu, kas jau sen pārvērties te par nodrāztu štampu, te par Krievijas nacionālo ideju, te vispār iemiesojies mūsu mūsdienu realitātē: "Kaut tu dzīvotu pārmaiņu laikā!". Vai tas ir lāsts vai laimes vēlējums, postpadomju telpā katrs izlemj pats. Kamēr "zelta miljards" bauda savas eksistences bezjēdzīgo un bezdomu vieglumu, mēs mēģinām uzbūvēt savu dzīvi uz varenās impērijas drupām, izmantojot, starp citu, klāt pievēlušos progresa ratu un Rietumu draudzīgo roku, lai gan reizēm nav skaidrs, ko šī roka dara mūsu kabatā. Kopā ar kāroto labklājību pie mums platā upē ieplūst arī rietumu filozofija un kultūra, kas, lai cik tas nebūtu skumji, nogalina mūsu pašu sasniegumus un aizšķērso ceļu "saprātīgajam, labajam, mūžīgajam" made in ex-USSR. Tendence aizstāt prātu un jūtas attiecīgi ar tehnoloģiju un informāciju, mūsdienu izpildījumā ir sasniegusi absurdu, kad jaunu albumu PR vajadzībām tiek izmantoti pedofīlijas (Maikls Džeksons) vai lesbiešu (Tatu) motīvi, un nevienam vairs neinteresē svaigā bauma par to, ka Britnija Spīrsa izgāja pie vīra uz 2 stundām, un uzreiz izšķīrās. Pusaudži ar muzikālās TV izskalotām smadzenēm jau sen ir izslaucījuši visu iepriekš minēto "mūsu laika varoņu" albumus no P2P tīkliem vai pirātu letēm un apakšzemes pārejām. Jūs vēl vārāt? Tad mēs ejam pie jums! - kļuvis drīzāk par masu mediju, nevis veļaspulvera devīzi. Pārliecības, ko vienā mirklī iepotējusi visuresošā atklātā un slēptā reklāma, kļuvušas par lētu preci, bet brīvība pārvērtusies degradācijā. Kāpēc lai būtu savs viedoklis, ja ir gatavs?
Pēc analoģijas ar Zvukiem nominācijā "Gada vilšanās", varētu piešķirt balvu "Gadsimta vilšanās", un tā tiks tehnoloģijai. Cilvēki atkal un atkal liek cerības uz tehniskajiem līdzekļiem, un mums vienmēr sanāk aplauziens. Jā, tagad jebkuram ir iespējas sacerēt un ierakstīt savu mūziku, bet daudz plašāku pielietojumu skaņu ierakstīšanas un komunikācijas aprīkojums atradis konveijera tipa "zvaigžņu"-pusfabrikātu kniedēšanā piķa raušanai, un, kā tas Krievijas vēsturē bieži ir bijis, šeit šī ideja pieņēmusi īpaši kroplīgas un deģeneratīvas formas. Ja angļu popkultūras inkubatora produkti "Girls Aloud" neizraisa īpaši negatīvas emocijas, bet vienkārši ir labi salipināts fast-food ar kečupu ģitāriņu un ciešamu balsu veidolā, tad pašmāju "Fabrikas" un "Korni", ko tikai ar producentu žēlastību radījuši turpmākai iedzīvotāju smadzeņu pūderēšanai, reizēm izraisa vemšanas refleksu pat šiem pašiem iedzīvotājiem. Un kamēr tehnokrāti runā par posthumānistiskās evolūcijas iespējamību, tehnopesimisti auksto un drūmo zviedru Covenant personā mūs brīdina par briesmām tikt pašu lolojuma paverdzinātiem.
Lasīt tālāk →