Mans grandiozais stāsts tuvojas beigām. Tāpēc šodien, pirms noslēguma, būs tas, ko esmu atcerējies, kamēr rakstīju pārējos ierakstus.
Piemēram, mēs gājām uz Wendy’s. Tas arī ir ātrais ēdiens, bet tur liellopu gaļa ir svaiga, nevis saldēta, tas ir, it kā krutāk par makdonaldu, bet sliktāk par Culver’s, lai gan tas viss ir ņemts no zila gaisa. Cenas mērenas.
Es tur nopirku double stacker, proti, hamburgeru ar dubultu gaļas porciju. Pēc garšas – nekas, normāls, spilgti izteikts sierīgums un treknums. Kad pirku, pārdevēja apjautājās, no kurienes esmu, jo dzirdams akcents. Uz atbildi: “Latvija” teica, ka nezina, kas tas ir. Pārdevējs-čalis brillēs blakus pateica, ka Eiropā, viena no Baltijas valstīm, kas palikušas pēc PSRS sabrukuma. Es brīnījos ne pa jokam, bet pārdevēja noteica: “Yeah, he knows this kind of things”.
