Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Zvana man nesen [cut]. Un mazliet apmulsušā balsī stāsta par to, kā viņai dators uzkaras. Es meiteni nelaimē pamest nevarēju, steidzīgi metos palīgā. Simptomi bija šādi:
kompis uzkaras, pēc tam neieslēdzas un žēlabaini pīkst lūk šādi: "trrrrrrrrrrr", tas ir, bieži bieži ar īsiem bīpiem.
Es, protams, uzreiz skatos mātesplates instrukcijā. Taču ķīnieši (taivānieši) mūs uzskata par tupiņiem end-user'iem un tāpēc kompja vaidu atšifrējumu nedod. Nācās tipināt mājās rakņāties Google, lai gan dažas hipotēzes tobrīd man jau bija noformējušās. Bet netā es atradu tikai pieminējumu, ka šādu skaņu kompis var izdot pie problēmām ar operatīvo atmiņu. Tomēr uzreiz bija skaidrs - tas nav šis gadījums, jo aplūkojamajam kompim jau ir 2 gadi, bet problēmas sākās pirms nedēļas.
Kā visticamāko hipotēzi pieņēmu problēmas ar mātesplati vai barošanas bloku. Beigās es izjaucu savu vāģi, kas ir piebāzts ar diezgan kvalitatīvām komponentēm, izvilku barošanas bloku, atmiņu un videoadapteri, un aizstiepu pārbaudīt. Kā jau gaidīju, neskatoties uz raksturīgo skaņu, problēma nebija atmiņā. Par laimi, tā nebija arī mātesplatē - jo pēc barošanas bloka nomaiņas no ķīniešu draņķa uz manu INWIN IW300-A, viss piešķīlās un aizgāja like a charm.
Sakarā ar to man atcerējās lūk kas. Esmu piekritējs tam, ka jāizvēlas viss kvalitatīvais, lai arī pēc iespējas ne pārāk apgrūtinošs finansēm. Bet man ir ne mazums draugu un paziņu, kuri pilnīgi nesaprot, kāpēc pirkt kvalitatīvas komponentes, un uzskata to par veltīgu naudas šķērdēšanu. "Tāpat taču strādā, kāpēc tad maksāt vairāk?"
Tāpēc atbildēšu šādi. Pirms dažiem gadiem man nodega 2 cietie diski pēc kārtas. Par laimi, toreiz tos samainīja pa garantiju, bet es pazaudēju ne mazums savu datu. Un tagad, pēc desmitiem foruma lapu izlasīšanas, es saprotu, ka visticamāk pie tā bija vainīgs baroklis-slepkava no elles kantora CODEGEN, kas masveidā lipina ekstra lētus un īpaši zemas kvalitātes štruntus. Pēc divu gadu darba šis bloks veiksmīgi un akurāti nodega. Kā, starp citu, arī identisks bloks manai kursabiedrenei Inesei.
Ja pameklē forumos vai uzprasa remontētājam, šādu gadījumu ar lētiem nekvalitatīviem blokiem var novērot bezgalīgi daudz. Labi vēl, ja savas nāves brīdī šie devaisi neparauj sev līdzi kapā kaudzi ar citām datora detaļām, kas arī nereti gadās.
Stāstīja man vēl gadījumu, kad no sprieguma lēcieniem nodega baroklis kopā ar mātesplati. Un tā divas reizes pēc kārtas. Ir viedoklis, ka ar kvalitatīvu barokli viss beigtos tikai ar kompja atslēgšanos, vai nu saplīstu tikai viens pats baroklis.
Beigu beigās es pieņēmu gribas lēmumu ķīniešu slimnieku neremontēt, kā nāvīgi salauztu jau no radīšanas brīža. Tā vietā es nolēmu ielikt savu barokli meitenei, bet sev nopirkt jaunu - jaudīgāku, ar skatu nākotnē, kurā, kā zināms, mūs sagaida daudzkodolu procesori un skapji ar disku masīviem, kas rij kā tavs gludeklis.
Ar trīs stundu izlūkošanu iekš hobota un meklēšanu google Latvijā noskaidrojās, ka vienīgos pieklājīgos barokļus, ko var nopirkt mūsu provincē, ražo kompānija FSP GROUP(tā pati FORTRON/SOURCE). Diemžēl, te modeļi bija ne tie, ko gribējās, te firmai, kas tirgo barokli, uzticības nebija (lai gan kopumā ar to mums situācija ir laba - firmas ir visnotaļ uzticamas un atbildīgas).
Beigās atradu es lieliska kantora Jet Computer praisā FSP ražojuma blokus, tomēr bez precīzas modeļu norādes. Viens e-pasts - un man jau ir vajadzīgā informācija, bet bez cenas kaut kāpēc. Lūk, tādi vietējie prikoli. Toties reiz par visām reizēm uzrakstīja ne translitā un gramatiski pareizi. Parasti atnāk latīņu burtu un ciparu putra, bez lielajiem sākumburtiem teikumu sākumā un bez pieturzīmēm.
Taču tas notika sestdienā, un tāpēc atbildi man atsūtīja tikai pirmdien. Bet es to viltīgi izlasīju tieši lekcijā no mobilā telefona caur Gmail mobile servisu, un ļoti brīnījos par labo cenu. Tāpēc arī nevilcinājos, bet uzreiz aizbraucu un nopirku.
Un šīs fabulas morāle ir šāda.
Pērciet, pilsoņi, kvalitatīvu produkciju. Es taču neaģitēju par grandiem ANTEC vai ENERMAX, kas maksā 100$ par 300Watt. Bet gan tikai par pieklājīgu firmu barokļiem. Kā, piemēram: Delta, FSP, ar atrunām InWIN vai Sirtech(HPC). Lūk, kā mans FSP400-60THN-P.
Tajā ir: atbilstība ATX 12V 2.01 standartam, divas neatkarīgas 12 voltu līnijas, diezgan kluss ventilators 12 centimetru diametrā, pasīvā jaudas korekcija (PFC). Vēl 24 pinu konektors jaunajiem kompjiem, bet pie tam pāreja ir komplektā. Un visbeidzot - gari vadi, 1 SATA disku barošanas konektors, un godīgi 400 vati summārās jaudas. Pie tam tas maksā 45$
Murgainajiem Codegen barokļiem par 25$ un citiem analogiem "ķīniešiem" 400 vati uz etiķetes ir vienādi ar īstiem 200 vai 250, plus slikta detaļu kvalitāte un risks pazaudēt kompi, kura vērtība ir par kārtu lielāka.
Vai jums to vajag?
Saites par tēmu
Barošanas bloku sadaļa iekš ixbt
Īstenībā es, protams, pastāstīšu, kādu disku nupat nopirku. Iegājām mēs veikalā "Intelektuāla grāmata", tas ir, "Intelektuālā grāmata". A tur - skat - neliels stends ar diskiem. Klasika un etniskā mūzika. Es, kā jau katrs kārtīgs melomāns, garām paiet nevarēju, sāku pētīt. Un atradu pazīstamu vārdu - Gagaku. Tā ir japāņu mūzika, kas savu izcelsmi rod 7.-8. gadsimtā. Man jau bija viens tās albums mp3 formātā, kuru kādreiz ar grūtībām novilku no soulseek. Arī tagad, teiksim, emule tādas mūzikas nebūt nav daudz.
Tālāk - neliels citāts no divu lappušu bukleta sīkā drukā. (Krievu izdevums).
"Gagaku" - tā ir "bugaku" muzikālā daļa, muzikālā hieroglifa "ja-jue" japāņu lasījums, kas apzīmē "augsto mūziku", kā arī: galma orķestra tips un vienlaikus visa muzikālā domāšana, kas izveidota šīs tradīcijas ietvaros.
"Gagaku" teorija tika aizgūta no Ķīnas literatūras un filozofijas. Tāpat kā Ķīnā, mūzikas teorija balstījās uz vienas skaņas noteicošo lomu, t.i., skaņas, kas ņemta atsevišķi (ar to tā atšķiras no vairuma Seno Austrumu un antīkās pasaules valstu mūzikas, kur visa jēdzieniskā slodze krīt uz pāreju no vienas skaņas uz otru).
Tas jums nav nekāds britpops un ne Braiens Īno, jā. Tīra bauda no katras karājošās un planējošās skaņas saunda. Bet ne tikai.
"Gagaku" orķestra sastāvā (ap 30 instrumentu) ietilpst tādi no Ķīnas aizgūti instrumenti kā flautas (rjuteki, komafue) un mazās pūšamās ērģelītes sjo. Bet galvenais pūšamo instrumentu grupā bija oboja hitiriki, solo instruments. Stīgu grupā ietilpst so (13 stīgu citara) un biva (4 stīgu lauta); sitamo instrumentu grupā - bronzas gongi bungas(taiko, sjoko, kako un cucumi). Dubultās bungas san-no-cucumi ir sava veida metronoms, uz kura spēlē orķestra diriģents
Oboja - zināmā mērā dūdu radiniece, bet, kā skan dūdas, zina visi. Tātad aprakstoši gagaku - tas ir lēna augstfrekvences noiz-embienta okeāns, ko balsta reti pērkonīgi basbungas sitieni un askētiski stīgu plinkšķi.
Neskatoties uz visu tās eksotiskumu mums, pēc izcelsmes tā ir relatīvi salda galma mūzika, ne pārāk sarežģīta uztverei. Tiesa, uzduroties uz sīkiem gagaku skaidrojumiem un analīzi no mūzikas teorijas viedokļa, ļoti nožēlo, ka maz ko tajā saproti.
P.S. Mēģināju palūgt vienam cilvēkam nopirkt man Maskavā muzikālo Grovja vārdnīcu vai muzikālo enciklopēdisko vārdnīcu, bet nav taču! Pat kaut kādā milzīgā veikalā (sīkumus nezinu). Izglītojies pats, kā māki.