Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Sapnis - Reivs viesnīcā Latgola

Beidzot tiku līdz turpinājuma pierakstīšanai.

Tātad, iepriekšējais sapnis beidzās ar to, ka es izkļuvu no purva-dambja. Bet vakarā taču reivs! - pēkšņi atcerējos.
Reivs notika viesnīcā Latgola pašā augšā, kur visapkārt stikla sienas, bet organizatori bija Aleksandrs Drizļonoks un Ļena Kopasova. Tautas bija pieklājīgi daudz, un Miša Lušins nez kāpēc atnāca uz reivu kopā ar Kristīna Dreiska. Piemiedzot ar aci, Miša jautāja
- Tu jau atradi sev meiteni padrāzties?, uz ko es atbildēju:
- Jā, es jau paspēju izveikt pašu procesu!

Diemžēl tāpēc, ka pagājis laiks, trešo sapņa daļu esmu aizmirsis.

Lasīt tālāk →

Sapnis - Pašgājējs vagons un zemūdens mežs

Katru reizi pārsteidz arvien vairāk un vairāk.

Šodien sapņoju, ka esmu skolā, un drīz būs sporta stunda. Mēs pabrīnījāmies par jauno ģērbtuvi ar eiroremontu, plastmasas logiem, koka grīdlīstēm un dzelzs durvīm, un gājām gaidīt stundas sākumu. Kamēr vazājāmies, aizvilkāmies tālu no skolas. Lai atgrieztos laikus, uzsēdāmies uz pašgājēja vagona bez augšdaļas (platformas uz riteņiem), kas joņoja pa milzīgi plato prospektu kreisajā pusē pa tramvaja sliedēm.

Lasīt tālāk →

Par mītu eksportu

Iepatikās rindkopa (pats raksts normāls, bet nekas spridzinošs)

Amerika izmanto savus stāstus, lai eksportētu mītu par sevi, tieši tāpat kā Apvienotā Karaliste. Lielbritānijas realitāte ir kūsājošs multikulturālisms, bet mīts, ko mēs eksportējam, ir pilnīgi balta lordu un lēdiju pasaule. Savukārt Amerikas sabiedrība ir visai segregēta, taču mīts, ko tā eksportē, ir par rasu kausējamo katlu, kur visi plecu pie pleca izmeklē noziegumus un cīnās ar citplanētiešiem.

https://www.theguardian.com/world/2016/sep/15/riz-ahmed-typecast-as-a-terrorist

Lasīt tālāk →