Digitālais klaidonis

Ceļojums tuvojas beigām, vismaz tā avantūristiskā daļa – jo šajā dienā mēs nokļūsim civilizētajā Izraēlā. Nezinu, vai mani stāsti bija pietiekami aizraujoši, bet pats ceļojums noteikti tāds bija. Desmitās, pēdējās jēgpilnās dienas rītā mēs pastaigājāmies pa tirgu veltīgos mēģinājumos nopirkt autentisku suvenīru, taču globalizācija mūsu plānus nocirta saknē: tagad visu, ko var nopirkt jebkurā pasaules valstī, ražo ķīnieši, un, ja ir vēlēšanās un pieredze, to pašu var dabūt internetā.

Mēs paskatījāmies pledus: tas pats tiek pārdots jebkurā lielveikalā vai Daugavpils tirgū. Garšvielas: Jordānijas ir analogs, bet Indijas, kas ir interesantākas, ir diezgan dārgas: 5-10 reizes dārgākas nekā Indijā.

Lasīt tālāk →

Pāris stundas pavāļājies uz kušetes Motel Sunset, es tomēr izlēmu (kā es to vienmēr daru), ka mēs taču te neatbraucām vienkārši tāpat, un ir tomēr jāpaskatās, kā izraēlieši atpūšas. Saņēmis sevi rokās un ar neticamu gribasspēku pacēlis no kušetes, es izkustināju Ribakovu, mēs saposāmies un izlīdām dienasgaismā. Gaisma gan izrādījās tumsa – ļoti dīvaini iziet viesnīcas pagalmā no numuriņa, kuram gandrīz nav logu, lai atklātu, ka ārā jau sen ir satumsis. Mēs devāmies uz pludmali, pieņemot, ka centrs ir turpat blakus, un nekļūdījāmies.

Jāsaka, ka Eilata ir neliela pilsētiņa ar aptuveni piecdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, un atrodas pašā Izraēlas malā, kas izskatās kā smaile – runā, ka to sagrāba, lai valstij būtu izeja pie Sarkanās jūras, lai pa ūdensceļiem piegādātu naftu un tās produktus. Izraēlas platums šajā daļā ir smieklīgi 15 km – būtībā tikai piciņa pie jūras. Vasarā te nereti mēdz būt 44 grādi pēc Celsija – vispār nespēju iedomāties, kāpēc kādam tādā karstumā te būtu jābāžas, bet gribētāju netrūkst.

Lasīt tālāk →

Bez piedzīvojumiem noripojuši pa taisnu kā bulta, labi apgaismotu ceļu tieši Akabas centrā, mēs ķērāmies pie viesnīcas meklējumiem. Tikuši līdz krustojumam, kas atradās pavisam netālu no neona ugunīs mirdzošas ielas, mēs sākām strupi lūrēt apkārt bez kādas jēgas: pirmo reizi maršruts, kas bija ievilkts tieši līdz galamērķim, un pat adrese mums nepalīdzēja.  Vairāki mēģinājumi izvilkt informāciju no apkārtējiem izgāzās: vairums nebija lietas kursā, bet viens mūs aizsūtīja sazin kur, kilometru prom no vietas, kur mēs bijām. Padomam mēs prasmīgi nesekojām, jo bijām pārāk rūdīti, un jutām kļūdu, lai arī tā tika pieļauta ar vēlmi palīdzēt.

Lasīt tālāk →