Digitālais klaidonis

Šņācoša un lēni uz priekšu rāpojoša elektronika — it kā IDM, it kā ne IDM, ambientā mūzika, bet ne gluži ambientā, click and cuts, bet ne gluži click and cuts, tomēr kaut kas uz to pusi. Saknes meklējamas ar visādiem pričendāļiem un cakām izrotātā minimālajā tehno, bet Vikipēdija iesaka to saukt par mikrohausu. Atgādina Jana Jelineka daiļradi, kas arī man ļoti iet pie sirds.
Vēl nāk prātā sens iemesls, kāpēc es mīlu elektronisko mūziku: tās skanējums ir daudzveidīgs, lūk, kas. Nevar taču katrā rokmūziķu skaņdarbā klausīties vienas un tās pašas līdz kaklam apnikušās ģitāras un bungas, bieži vien pat neizkropļotas ar efektiem, kaut arī viņi spēlē dažādus rifus un akordus. Ar postroku vēl esmu gatavs samierināties — tur vismaz iesprauž lauka ierakstu trokšņus.

8.5/10

Lasīt tālāk →

Kārtējais albums no Pitchfork topa. Iepatikās jau ar pirmajiem skaņdarbiem.
Biezā un blīvā, basīgā un dabīgā ambientā tehno skaņa kaut kādā ne visai saprotamā veidā itin labi sader ar bijušās klavierspēles pasniedzējas pārdabisko vokālu.

Par spīti “eksperimentālajam” skanējumam albums ir visnotaļ hītīgs, ar lipīgām melodiskām frāzēm. Tās dungot nesanāks, bet galvā pēc tam tās paliek — pārbaudīts. Šāda mūzika man iet pie sirds: skan sarežģīti, bet nav tik sarežģīta, lai no tās nevarētu gūt dzīvniecisku prieku. Citādi tīra intelekta visiem mūsdienu komponistu darbiem man nepietiktu.

Lasīt tālāk →

Varbūt mums vajadzētu to izmēģināt arī ar Saeimu ;-)
https://www.facebook.com/romasuper/posts/555708127778399

Un es tā padomāju. Bet ja nu uzpirkt Vadiku un katrā šādā pudelē iepilināt 70–100 pilienus LSD? Nauda liela, taču ar Olgas Romanovas interneta maka palīdzību šim solim demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības virzienā, domāju, varētu savākt. Toties mēs visi pēkšņi pamostos pavisam citā valstī. Un tas ir nenovērtējami.